#8 Laimīgi miera nesēji

"Laimīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem." — Mateja evaņģēlijs 5:9

Svētrunas noraksts

Šodien mēs runāsim par Mateja evaņģēlija 5.nodaļas 9.pantu un, ja mēs lasām, jaunajā tulkojumā, tur ir teikts – „Laimīgi miera nesēji,” un vecajā tulkojumā ir teiks – „Svētīgi miera nesēji.” Un, es zinu, ka šī atšķirība vai šī starpība, kādam, varbūt, vēl ir pārdomas, kāds jau ir sapratis, kas un kā. Lai jūs nemulsina, es šodien, iespējams, lietošu gan, gan – gan svētīgi, gan laimīgi un, lai saprastu, kāpēc mēs citreiz nelietoju šo ‘laimīgi’, jo, tāpēc, ka mēs citreiz laimi uztveram kā kaut ko tādu, nu, tādu vieglprātīgu, kā tādu vieglu sajūtu, vai ne!? 

Bet, patiesībā, šim vārdam ir daudz dziļāka nozīme un vārds ‘svētīgi’ vai ‘svētība’ jau parāda to, ka šīs laimes avots ir Dievs, ka tas nāk no Dieva. Un, tāpēc, es, varbūt, lietošu šos abus. 

Runājot par šo devīto panti – „Svētīgi miera nesēji.” Un es domāju par mieru, kas ir tā zināmākā lieta, ko mēs esam dzirdējuši par mieru? Lai gan es daudz, varbūt, par šīm lietām neinteresējos, bet uzreiz man nāca prātā – Nobela miera prēmija. Tas ir kaut kas, ko visi cilvēki zina visā pasaulē, vai ne? Arī jūs esat dzirdējuši. Vai jūs zināt, kas tas ir? Jūs zināt, ja? Tā ir balva jeb apbalvojums, vai prēmija, kuru pasniedz par īpašiem nopelniem miera veicināšanai pasaulē. 

Vai jūs zināt, kāpēc viņu sauc par Nobela prēmiju? Kādi, kas zina. Tātad, tā ir nosaukta, šī prēmija ir nosaukta Alfrēda Nobela vārdā, un tur ir kopā piecas prēmijas par zinātnē, ķīmijā, fizikā, medicīnā un miera veicināšanā. Vai jūs zināt, kas ir Alfrēds Nobels? Vīrs, kurš izgudroja dinamītu. 

Un, priekš manis, tas ir ļoti interesanti, mazliet paradoksāli, protams, mēs nezinām, kādi bija tie notikumi un, kādi bija tie motīvi un iemesli, kāpēc viņa ir Nobela miera prēmija, nosaukta par Nobela miera prēmija, par godu vīram, kurš izgudroja dinamītu. Es nezinu kā jūs, bet man dinamīts un miers pilnīgi neiet kopā. Dinamīts un miers - pilnīgi neiet kopā.  

Kāpēc es to saku? Un, es nepazīstu šos cilvēkus, kas ir šajā Nobela miera prēmijas komisijā, es nepazīstu vīru vārdā Alfrēds Nobels, es nepazīstu cilvēkus, kuri šo prēmiju saņem vai piešķir, bet es zinu, ka tā ir vispasaules lieta un cilvēkiem tā ir ļoti svarīga. Un, tomēr, ar pasaules uzskatiem, skatoties uz mieru, ar pasaules acīm skatoties uz mieru, tas šķiet nedaudz paradoksāli.

Ja mēs, kaut vai atskatāmies atpakaļ un domājam par to, kas aizvadītajās nedēļās ir noticis Ukrainā. Un atkal – es neesmu tur bijis, es nezinu, bet lai iegūtu mieru, lai iegūtu brīvību, cilvēki šauj, nogalina, dedzina, cīnās. Ar pasaules acīm – miers, rada tādu paradoksālu kaut kādu domāšanu. To ir grūti satvert, to ir grūti saprast un cilvēki pēc tā dzenās, cilvēki pēc tā tiecās un, tomēr, cilvēki to nespēj iegūt. 

2013.gadā balvu, šo Nobela miera prēmiju, ieguva ķīmisko ieroču aizliegumu organizācija. Šķiet, diezgan loģiski, ķīmisko ieroču aizliegumu organizācija. Viņi veicina mieru. Un tad, Jēzus saka – „Laimīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem.” Viņi tiks saukti, tas nav tikai tā, ka, nu, nosauc kādu, nu, tā – piešķir kādu vārdiņu, vai iesauku, vai – ā, nu, tu tur Dieva bērns. Tiks saukti Dieva bērni nozīmē, ka viņi būs, viņi tiks pasludināti, viņi piederēs Dievam, Dieva bērni. 

Jēzus saka – ‘Svētīgi miera nesēji, jo viņi ir Dieva bērni.’ Tad, man gribas jautāt – vai visi šie cilvēki, kas strādā šajā ķīmisko ieroču aizliegumu organizācijā, ir Dieva bērni? Par kādu mieru, par kādiem nesējiem šeit runā Jēzus? 

Katram no mums miers asociējas ar kaut ko citu. Miers kādam ir, vienkārši, kaut kas pretējs karam, kara neesamība. Citam miers ir trokšņa neesamība. Vecākiem miers ir tad, kad bērni guļ. Aizņemtiem cilvēkiem un biznesa cilvēkiem un tiem, kas smagi strādā, miers ir tad, kad var neko nedarīt. Miers ir kaut kas tāds patīkams, kaut kas labs. Tā ir tāda laba sajūta. 

Un mēs zinām, ka ir daudz dažādas labas organizācijas pasaulē, kuras vēlas sasniegt mieru, kuras vēlas cīnīties par mieru pasaulē. Piemēram, skaistuma konkursos, visbiežāk, atbild par to, kāds ir tavs novēlējums, ir – miers pasaulē. Bet ir organizācijas, kuras cīnās, par vienlīdzību, savaldību, harmoniju, vienotību, saskaņa un tā tālāk. 

Bet miers, par kuru runā Jēzus, ir kaut kas vairāk, kaut kas lielāks, nekā tas, ko mēs redzam šajās organizācijās, nekā tas, ko mēs redzam Nobela miera prēmijā, vai viņu laureātus. Un, lai mazliet vairāk saprastu tekstu, lai mazliet vairāk saprastu par to, ko Jēzus runā, un es zinu, ka šis ievads jau ir bijis un mēs par to esam runājuši, bet tad, kad Jēzus, sēž uz kalna vai stāv uz kalna un Viņš saka – „Svētīgi ir miera nesēji.” 

Viņš to saka ne tikai saviem mācekļiem, bet Viņš to saka cilvēkiem, kas ir sapulcējušies apkārt, un, atcerēsimies, ka šie cilvēki, kas klausījās Jēzū, viņi skatījās uz Jēzu un uzdeva sev jautājumu – vai tas ir Tas? Vai Jēzus ir šis Mesija? Vai Jēzus ir šis Ķēniņš, kuru mēs gaidām? Vai Jēzus ir tas, kurš nāks un mūs atbrīvos? Vai tas, kurš mums beidzot dos mieru no mūsu apspiedējiem? 

Atceraties, mēs Mateja evaņģēlija ievadā, decembrī un arī janvāra sākumā, mēs skatījāmies par to, kādas ir šīs zīmes, kas rāda, ka Jēzus ir šis Ķēniņš un, tomēr, šie cilvēki tur sēž un uzdod jautājumu – vai šis cilvēks, kurš pasludina šīs lietas, vai Viņš ir tas Ķēniņš, kuru mēs gaidām? Vai Viņš ir tas, kurš mūs atbrīvos no okupācijas? 

Un Jēzus saka - „Svētīgi miera nesēji.” Iespējams, ka lielai daļai cilvēku, kas klausījās Jēzu, tas bija šokējoši, jo viņi gaidīja, ka Jēzus teiks – ‘Bruņojaties, cīnīsimies par brīvību. Bruņojaties un es jūs atbrīvošu, es jūs vedīšu cīņā un mēs uzvarēsim.’ Bet Jēzus nesaka, Jēzus saka – „Svētīgi miera nesēji.” Kas ir tas, ko tu sagaidi no Jēzus? Kas ir tas, ko tu sagaidi savā dzīvē no Viņa? Vai tu sagaidi uzvaras visur, kur tu ej? Viela pārdomām. 

Marka evaņģēlijā 9.nodaļā, nodaļas beigās, Jēzus atstāj kādus norādījumus un Viņš tur piemetina – „Turiet mieru savā starpā.” Jēzus runā par mieru, Viņš saka – „Turiet mieru savā starpā.” Un, šeit Viņš runā par mieru kā – lai nav nesaskaņu, lai nav strīdu, lai nav dalīšanās, turiet mieru savā starpā. Un, mīļie, tas ir svarīgi, to Jēzus saka – „Turiet mieru savā starpā.” Un, cik ļoti mēs gribētu, lai draudzē mums par šo vispār nebūtu jārunā, jo tā nav problēma. Bet, diemžēl, tā ir problēma, tāpēc, ka mēs esam cilvēki un, kā Markus jau pagājušo nedēļu teica, kā Anda šodien atgādināja – mums visiem ir ļaunas sirdis. „Turiet mieru savā starpā.”

Vēstulē Romiešiem 12.nodaļā 18.pantā, Pāvils Romiešiem saka – „Cik iespējams no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.” Pāvils raksta – turiet mieru ne tikai savā starpā, bet cik vien iespējams turiet mieru ar visiem cilvēkiem. Nestrīdieties, nē ejiet tur, kaut ko tur pierādīt savu kaut kādu taisnību vai, ko viņš saka – turiet mieru. Un tas ir svarīgi, mums ir jābūt miera nesējiem, mums ir jābūt tiem cilvēkiem, kad cilvēki mūs ierauga un viņi saka – o, nenāk tas kašķīgais, mūždien neapmierinātais, tas kurš visu laiku norāda ar pirkstu un saka – grēks, grēks, tu grēciniek un tā. Mums ir svarīgi, ka cilvēki redz mūs kā miera nesējus, ka mēs nākam ar mieru, ka viņi piedzīvo šo mieru. 

Tomēr, izraujot šīs divas vai vēl kādas Rakstu vietas no konteksta, mums varētu likties, ka kristiešiem par katru cenu jābūt tādiem samierinātājiem, tādiem, nu, mierīgiem, klusiem cilvēkiem, kuri saka – kuš, kuš, kuš, būs labi, viss kārtībā; tu beidz un tu beidz un es te pa vidu, ja; tā kā tādiem tiesnešiem, hokejā, kur visu laiku.. es zinu, ka hokejā tiklīdz saķeras, tā uzreiz tiesneši iejaucas, nu, ja vien nav par vēlu. 

Mēs zinām teicienu – mīļā miera labad, mīļā miera labad. Varbūt bērni to kādreiz no vecākiem ir dzirdējuši un tā mīļā miera labad. Un tas ir tāds, īstenībā, tas mīļais miers, šajā teicienā, tas ir tāds viltus miers. Viņš tā – nu, mīļā miera labad – tu paklusē, tu paklusē, tas nekas, ka jums iekšā viss vārās un jūs neesat mierā viens ar otru, bet mīļā miera labad, paklusēsim. Mīļā miera labad, beigsim aprunāt. Mīļā miera labad, beigsim strīdēties, lai, galvenais, lai ir klusums, lai ir miers, lai viss ir kārtībā, lai viss ir skaisti, lai draudzē domā, ka viss ir kārtībā - mīļā miera labad, bet tas ir viltus miers. 

Tas ir tāds ārējs miers, tā ir tāda ārēja čaula un iekšā, iekšā, nav šis miers, bieži vien. Iekšā sirds vārās, iekšā ir dusmas, iekšā ir rūgtums, mīļā miera labad – nav labs miers. Un tas nav miers, par kuru runā Jēzus. Jēzus nesaka – ejiet visur, ka tik pieklusiniet, tikai, lai nebūtu kaut kādas nepatīkamas situācijas. Tas nav tas miers, par kuru runā Jēzus. Patiesībā, Jēzus diezgan paradoksāli Lūkas evaņģēlija 12:51 saka – „Jums šķiet, ka esmu ieradies nest mieru uz zemes? Nebūt nē, es jums saku, bet gan šķelšanos.” Jēzus, kurš saka – „Svētīgi miera nesēji..” Jēzus, kurš saka – „Turiet mieru savā starpā..” Jēzus, kurš saka – „Mieru es jums dodu..” Un to mēs apskatīsimies vēlāk. „Mieru es jums dodu.” Jēzus saka –„Es neesmu nācis nest mieru..” 

Pag, pag, pag, te ir kāda pretruna? Nē. Jēzus vienkārši zina, kas notiks. Jēzus saka saviem mācekļiem – ‘Ja jums liekas, ka tāpēc, ka jūs esat mani mācekļi, dzīvē viss būs mierīgi, jums dzīvē viss būs kārtībā, jums dzīvē tikai veiksies, jums nebūs problēmas un nebūs grūtības, tad jūs smagi maldāties. Jēzus saka – ‘Tāpēc, ka jūs esat mani mācekļi un, tāpēc, ka jūs man sekojat un ievērojat to, ko es jums saku, tāpēc jūsu brālis, jūsu tēvs, jūsu māte vērsīsies pret jums. Viņi no jums atšķelsies, viņi ar jums negribēs neko kopīgu.’ Jēzus nesaka, ka tā ir Viņa vēlme vai Viņš nesaka, ka Viņš grib to redzēt. Jēzus saka, ka tā vienkārši būs. Jēzus saka, ja tu Man no sirds sekosi, būs cilvēki, kas to nesapratīs. 

Ja tu Man no sirds sekosi, būs cilvēki, kuri tev radīs problēmas. Ja tu Man no sirds sekosi, tev būs grūtības. Cilvēki jūs ienīdīs Manis dēļ. Jēzus saka – ‘Ja tu domā ar pasaulīgu prātu par mieru, par to, kā pasaule skatās uz mieru, tad tev nebūs miers. Ja tu gribi sagaidīt tādu mieru, tu viņu nesaņemsi, jo Es tādu mieru neesmu nācis nest.’ Jēzus runā par vēl kaut kādu augstāku mieru, par kaut kādu lielāku mieru, par kaut ko citu. 

Saviem mācekļiem Jēzus māca par mieru, Jāņa evaņģēlijā 16:33, Viņš saka – „Redzi, nāk stunda, un tā jau ir klāt, kurā jūs tiksiet izklīdināti katrs savrup, un jūs mani atstāsiet vienu; bet Es neesmu viens, jo ar mani ir Tēvs. To es jums esmu teicis tādēļ, lai jūs rastu mieru manī. Pasaulē jums būs bēdas, bet turiet drošu prātu – es pasauli esmu uzvarējis.” Jēzus saka – „Es jums atstāju mieru, savu mieru es jums dodu. Es dodu jums ne tā, kā pasaule dod, jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.” 

Un to Viņš saka mācekļiem brīdī, kad Viņš viņiem māca par to, ka Viņu piesitīs krustā, par to, ka Viņš dodas uz Jeruzalemi pretī savai nāvei. To Viņš saka mācekļiem, brīdī, kad Viņš viņiem par Svēto Garu un par Aizstāvi, kurš nāks, kurš mājos viņos, kurš dos viņiem spēku dzīvot šķīstu dzīvi, dzīvot Dievam par godu, un to Viņš māca tajā brīdī, kad Viņš saka -  ziniet, nebūs viegli, bet „Savu mieru es jums dodu, Savu mieru, ne kā pasaule dod.” Un šeit Jēzus nodala, Viņš saka – ‘Tas, kā pasaule domā par mieru, nav tas, kā es par to domāju.’

Kas ir tas miers, par kuru runā Jēzus? Pāvils visas savas vēstules iesāk ar vārdiem, vai tas ir, vismaz, sākumā, tie nav tieši, gluži pirmie vārdi, bet tas ir daļa no viņa sveiciena un viņš saka –„Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva.” Paskatieties, tas diezgan interesanti ir, visas vēstules, ko raksta Pāvils, viņš iekļauj šo teikumu –„Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva.” Viņš raksta –„Žēlastība jums un miers..”, „Žēlastība jums un miers..” Pirms šī miera, par kuru runā Kristus, pirms šī miera no Dieva, nāk žēlastība, un šo mieru nevar iegūt bez žēlastības. 

Tu nevari saņemt šo mieru, par kuru runā Kristus, ja tu nepieņem Dieva žēlastību, ja tu nepiedzīvo Viņa žēlastību. Tu nevari dzīvot mierā ar Dievu, ja tu, joprojām, dzīvo grēkā. Tu nevari dabūt mieru, par kuru runā Jēzus, ja tu neesi pagriezies pret Jēzus ar savu seju, pateicis – Dievs, tāds es esmu, ar savu ļauno sirdi, ar saviem ļauniem darbiem, ar savu grēku, tāds es esmu, bet es gribu doties Tev pretī. Ja tu slēpies no Dieva, ja tu mūc no Dieva, tu nevari iegūt šo mieru, par kuru runā Kristus. Žēlastība ir vispirms un, tad nāk miers. 

Mēs jau lasījām vēstuli Romiešiem 5.nodaļu un tā sākas ar vārdiem – „Tā nu starp mums un Dievu ir iestājies miers.”, „Tā nu starp mums un Dievu ir iestājies miers.” Šis miers, par kuru runā Kristus, ir starp mums un Dievu, starp cilvēku un Dievu. „Starp mums, ticībā attaisnotiem caur mūsu Kungu, Jēzu Kristu.” „Ticībā attaisnotiem caur mūsu Kungu, Jēzu Kristu.” Caur Viņu mēs ticībā esam mantojuši ceļu uz šo žēlastību, kurā mēs stāvam un lepojamies par cerību, uz Dievišķo Godību. 

Pāvils šeit mums māca, ka caur Jēzu Kristu, caur to, ko Viņās ir uzdarījis un, caur to, ka mēs to ticībā pieņemam, mums ir miers ar Dievu. Redziet, kā jau Markus pagājušo svētdien teica – mūsu sirds, dēļ šī pirmā grēka, mūsu sirds ir samaitāta, mūsu sirds ir netīra, mēs esam grēcīgi cilvēki, un mēs nespējam stāvēt Dieva priekšā paši savā spēkā. Mēs nespējam stāvēt un dziedāt – svēts, svēts, svēts! Mēs nespējam pat pieiet, kaut nedaudz tuvāk svētumam, paši savā spēkā, jo mēs esam netīri. Mēs esam grēka pilni un Dievs, kurš ir svēts, Viņš nespēj būt ar kaut ko, kas nav. 

Un, tieši tāpēc, Kristus nāca, lai nomirtu pie krusta un, lai samaksātu, lai nomazgātu mūs, lai mēs ticībā to varētu pieņemt un, lai mūs savienotu atkal ar Dievu, lai dotu mums pieeju pie Dieva. Tad, kad Kristus nomira pie krusta, priekškars templī pārplīsa un, nu, ikviens varēja ieiet vissvētākajā vietā, tur, kur ir Dieva klātbūtne. Tas mums visiem ir pieejams, šī Dieva klātbūtne vissvētākajā vietā, mēs varam būt attiecībās ar Dievu dēļ tā, ko izdarīja Kristus pie krusta. 

Un, šī attiecību atjaunošana, šī atkal savienošanās Dievam ar cilvēku, šī iespēja atkal būt attiecībās, tas ir tas miers, par kuru runā Kristus. Miers ar Dievu. Tas ir miers attiecībās. Un, protams, no tā mēs varām, ir divas karojošas puses – un, ja viņi beidz karot, viņi noslēdz miera līgumu, un ir miers. Tāpat ir arī mums ar Dievu. Ja, mēs dzīvojam savā spēka un mēs nepaļaujamies uz Kristus žēlastību, mēs esam karā ar Dievu un, ja mēs ticībā nepieņemam šo žēlastību, mums nevar būt šis miers, par kuru runā Kristus. Šis miers ir atjaunotas attiecības ar Dievu.

Tas nav, vienkārši, miers, kad ir klusums. Tas nav miers, kad mēs varam atpūsties un neko nedarīt. Tas nav miers, kad cilvēki nestrīdas, vai pat – tas nav miers, kad cilvēki nekaro. Tas ir kas vairāk. Tas ir kas lielāks un kaut kas svarīgāks. Tas ir kaut kas svarīgāks, miers ar Dievu ir daudz svarīgāks nekā jebkurš cits miers, kuru tu vari iedomāties, jo mieram ar Dievu ir mūžīga vērtība, mūžīga nozīme – gan tavam mieram ar Dievu, gan līdzcilvēku mieram ar Dievu. 

Saprotot, kas ir šis miers, mēs varam atgriezties pie Mateja evaņģēlija 5:9 – „Laimīgi miera nesēji..”, „Svētīgi miera nesēji..” Tu un es, tu un es, kas esam saņēmuši šo mieru, šīs atjaunotās attiecības ar Dievu, mēs esam aicināti nest šo mieru tālāk. Nevis kā, vienkārši, kaut kādas.. vest miera sarunas starp divām karojošām pusēm, un panākt to, ka viņi paspiež roku un atvainojas viens otram, es domāju starp cilvēkiem, bet nest šo mieru starp Dievu un cilvēkiem un darīt visu iespējamo, lai Dieva attiecības ar cilvēkiem, lai cilvēku attiecības ar Dievu tiktu atjaunotas. 

Jo Kristus saka – ‘Tie, kas nes šo mieru, ir Dieva bērni.’ Tie tiks saukti par Dieva bērniem. Dievs būs viņu Tēvs. Viņi piederēs Dievam. Katra nemiera pamatā ir grēks. Katra nemiera.. un es nedomāju šeit tādu uztraukumu – man ir nemiers, citreiz mums ir nemiers, mēs lietojam šo vārdu kā – tas ir uztraukums, un es negribu teikt, ka katra uztraukuma pamatā ir grēks, bet katra nemiera, karu vai nesaskaņu vai nomāktības pamatā ir grēks un grēku var apslēpt tikai Kristus žēlastība. Grēku var nomazgāt tikai Jēzus Kristus asinis. 

Un mēs varam sūtīt konfliktu risinātājus un Apvienotās nācijas un, ko mēs gribam, uz Ukrainu un, varbūt, viņi atrasinās šo politisko konfliktu. Ja mēs patiesi gribam, lai cilvēki iepazīst patiesu mieru, viņiem ir vajadzīgs Jēzus Kristus. Mēs varam iejaukties kāda cilvēka strīdos un teikt - mīļā miera labad, sēdi klusu. Mīļā miera labad, ejiet katrs uz savu pusi. Mēs varam iegūt atkal klusumu, bet, ja mēs gribam, lai cilvēki iepazīst patiesu mieru, viņiem ir vajadzīgs Kristus. 

Tas miers, kuru mēs esam aicināti nest, ir Labā Vēsts par Jēzu Kristu, par mieru ar Dievu. Reizēm tas nozīmē, paklusēt tad, kad mums gribas runāt, neko neteikt, bet mīlēt, uzklausīt. Reizēm tas nozīmē, tiešām ienest mieru, pārliecību, nesatraukties. Reizēm tas nozīmē, rīkoties strauji uzņemties atbildību, un reizēm tas nozīmē, iestāties par patiesību un taisnību. Reizēm tas nozīmē, pateikt to, ka tu kaut kam nepiekrīti, iestāties par savu pārliecību, par savu ticību nevis klusi nolīst maliņā un teikt – mīļā miera labad, es neko neteikšu; un šīs situācijas ir dažādas, un mēs esam aicināti paļauties uz Svēto Garu, ka Viņš mūs vadīs. 

Bet šis miers, par ko Jēzus Kristus runā, ir miers starp Dievu un cilvēku, kas ir atjaunotas attiecības un Dieva Vārds saka – ‘Laimīgi, ja jūs nesat šo mieru.’, ‘Svētīgi jūs esat, ja jūs nesat šo mieru, jo jūs esat mani bērni.’ 

Lūgsim Dievu. 

Mīļais Debesu Tēvs, skatoties Tavā Vārdā, un saprotot, kas ir šis miers, par ko Tu esi tik ļoti norūpējies; kas ir šis miers, kas Tev ir tik svarīgs, ka Tu esi iekļāvis to tik daudz Savā Vārdā. Es lūdzu, ka arī mēs, šajā brīdī, varam piedzīvot, savās attiecībās ar Tevi, mieru. Kungs, un es lūdzu par kādu, kas šeit, par katru no mums, kas šeit esam, lai mūsu sirds būtu mierīga Tavā priekšā un, ja tā nav, Svētais Gars, es lūdzu, uzrunā tagad. Uzrunā tagad, mīļais Dievs. Ved grēku nožēlā, ved pie Tava krusta, ved pie Tavām kājām, lai katrs no mums, no šīs vietas, varētu iziet ar mieru, mieru no Tevis, Dievs. Un es lūdzu, arī tad, kad mēs ejam, lai mēs būtu miera nesēji, ka mēs būtu tie, kuru dzīves būtu pārņemtas ar domu, ka mums ir jānes miers, jānes miers starp Tevi un cilvēkiem. 

Svētais Gars, es lūdzu, ka Tu mums dotu gudrību katrā situācijā, kā rīkoties tad, kad mēs esam darbā, tad, kad mēs esam mājās, kad mēs esam kādā sabiedriskā vietā, ka Tu dod gudrību, ko runāt vai, ko nerunāt, lai mēs varētu būt šie miera nesēji, šie miera vēstneši. Kungs Jēzu, bez Tevis nav patiesa miera, un mēs redzam, ka tas ir kaut kas, kas ne tikai mums, bet visai pasaulei ir tik ļoti nepieciešams, un Jēzu, es lūdzu, ka Tu dari mūs par daļu no šī Tava lielā plāna, par daļu no šī Tava darba, par miera nešanu pasaulē un, lai tas nav priekš mums tā klišejiski, pareizi, bet, lai tas ir kaut kas, kas deg mūsu sirdī, katru brīdi. Katru brīdi. Jēzus Vārdā, āmen.