#1 Turiet Manus likumus

Tulko Lelde Keice.

"Ja jūs mani mīlat, turiet manus baušļus. Un es lūgšu Tēvu, un viņš jums dos citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi, – Patiesības Garu, ko pasaule nevar saņemt, jo tā to nedz redz, nedz pazīst. Bet jūs to pazīstat, jo tas pie jums paliek un būs jūsos. Es neatstāšu jūs bāreņus, es nākšu pie jums. Vēl mazliet, un pasaule mani vairs neredzēs, bet jūs mani redzēsiet, jo es dzīvoju, un arī jūs dzīvosiet. Tajā dienā jūs atzīsiet, ka es esmu Tēvā un jūs manī, un es jūsos. Kam ir mani baušļi un kas tos tur, tas mani mīl. Bet, kas mani mīl, to mīlēs mans Tēvs, un es to mīlēšu un tam atklāšos.” Tad Jūda (ne Iskariots) viņam sacīja: “Kungs, kā tad tā – mums tu gribi sevi atklāt, bet pasaulei ne?” Jēzus tam atbildēja: “Kas mani mīl, tas manu vārdu turēs, un arī mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim un taisīsim pie viņa mājvietu. Kas mani nemīl, tas netur manus vārdus; un vārds, ko jūs dzirdat, nav mans, bet gan Tēva, kas mani ir sūtījis. To es jums esmu sacījis, būdams pie jums. Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, mācīs jums visu un atgādinās jums visu, ko esmu jums runājis. Es jums atstāju mieru, savu mieru es jums dodu. Es dodu jums ne tā, kā pasaule dod. Jūsu sirds lai neiztrūkstas un neizbīstas. Jūs esat dzirdējuši, ka es jums sacīju: es noeju un atkal nākšu pie jums. Ja jūs mani mīlētu, jūs priecātos, ka es eju pie Tēva, jo Tēvs ir lielāks par mani. Un to es jums esmu pateicis tagad, pirms tas notiek, lai jūs ticētu tad, kad tas notiks. Es vairs daudz ar jums nerunāšu, jo nāk šīs pasaules valdnieks, bet viņam nav varas pār mani. Lai pasaule zina, ka es mīlu Tēvu un daru, kā Tēvs man ir pavēlējis. Celieties, iesim no šejienes." — Jņ 14:15-31

"If you love me, you will keep my commandments. And I will ask the Father, and he will give you another Helper, to be with you forever, even the Spirit of truth, whom the world cannot receive, because it neither sees him nor knows him. You know him, for he dwells with you and will be in you.
“I will not leave you as orphans; I will come to you. Yet a little while and the world will see me no more, but you will see me. Because I live, you also will live. In that day you will know that I am in my Father, and you in me, and I in you. Whoever has my commandments and keeps them, he it is who loves me. And he who loves me will be loved by my Father, and I will love him and manifest myself to him.” Judas (not Iscariot) said to him, “Lord, how is it that you will manifest yourself to us, and not to the world?” Jesus answered him, “If anyone loves me, he will keep my word, and my Father will love him, and we will come to him and make our home with him. Whoever does not love me does not keep my words. And the word that you hear is not mine but the Father's who sent me.
“These things I have spoken to you while I am still with you. But the Helper, the Holy Spirit, whom the Father will send in my name, he will teach you all things and bring to your remembrance all that I have said to you. Peace I leave with you; my peace I give to you. Not as the world gives do I give to you. Let not your hearts be troubled, neither let them be afraid. You heard me say to you, I am going away, and I will come to you.’ If you loved me, you would have rejoiced, because I am going to the Father, for the Father is greater than I. And now I have told you before it takes place, so that when it does take place you may believe. I will no longer talk much with you, for the ruler of this world is coming. He has no claim on me, but I do as the Father has commanded me, so that the world may know that I love the Father. Rise, let us go from here." — John 14:15-31

Svētrunas noraksts
 

Paldies mūziķiem un sveiciens viesiem no Norvēģijas! Vēl es jūs sveicu ar jauno svētrunas sērijas sākumu ‘Jēzus pavēles’. Kaut arī tas ir sākums, tomēr patiesībā tas ir turpinājums, kā jau Ģirts pieminēja, jo mēs iepriekšējā sērijā noslēdzām ar Jēzus vārdiem no lielās pavēles, kur Viņš saka: „Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.”

Mēs vēlamies paklausīt šai lielajai Jēzus pavēlei, un mēs vēlamies iet un darīt mācekļus, mācot Jēzus pavēles. Mēs vēlamies izstudēt visas Jēzus pavēles, kas ir aprakstītas četros Evaņģēlijos. Protams, tās pārklājas, kā jau Ģirts minēja, bet pamatā mēs ņemsim Mateja evaņģēliju, bet būs arī no citiem. Kopā tās būs 49 pavēles. Ir viegli atcerēties, jo tas ir 7x7, un septiņi ir pilnības skaitlis. Šeit sanāk 7x7, tātad tas ir Jēzus pavēļu pilnais komplekts. Kaut arī 49 ir kopā, tomēr 19 mēs jau esam izstudējuši Kalna svētrunā, tā kā mums paliek 30.

Šodien mēs sāksim ar pirmo pavēli, un tā ir no Jāņa 14. Mēs jau sākumā, ievadā, izlasījām lielāku gabalu, bet tagad es aicinu atvērt un izlasīt pirmo pantu. Pirmais – tas ir 15.pants no tās daļas. „Ja jūs mani mīlat, turiet manus baušļus.” Vecajā tulkojumā ir teikts: „Ja jūs mani mīlat, turiet manas pavēles.” Cik piemērota pavēle pirmajā reizē, vai ne!? Pirmā pavēle ir: „Turiet manas pavēles!” Tātad, savā ziņā Jēzus saka: „Pirms jūs sākat domāt par manām pavēlēm, es vēlos, lai jūs skaidri zināt, ka tās nebūs tikai zināšanai, tās nebūs tikai informācijai, bet, ka tās būs pildīšanai. Es vēlos, ka jūs tās turat.”

Citiem vārdiem sakot: „Es vēlos, ka jūs esat paklausīgi man.” Tātad runa ir par paklausību. Lai mēs apzināmies, cik Viņam (Jēzum) tas ir svarīgi, Jēzus mums iedod klāt vērtību jeb cena zīmi šai paklausībai. Līdzīgi kā nekustāmā īpašuma vērtētājs apseko īpašumu, un tad viņš pasaka: „Šim īpašumam vērtība ir tāda un tāda.” Tāpat Jēzus šeit pasaka: „Šai paklausībai ir kāda vērtība.” Tas, ar ko Viņš salīdzina, ir mīlestība. Viņš saka: „Ja jūs mani mīlat, paklausiet man.” Tātad mīlestība un paklausība tiek ielikti svaru kausos. Mīlestība iet roku rokā ar paklausību. Mīlestība un paklausība ir labākie draugi.

Ja mēs izmantojam šo metaforu ar labākajiem draugiem, tad paklausība, es teiktu, ir tas nabags, tas cilvēks no zemākā slāņa sabiedrībā. Jo mūsdienās paklausība Jēzum tiek lielā mērā atstāta novārtā. Toties mīlestība – uhh! Mīlestība ir kā princis, kā tas dēls no ķēniņu ģimenes. Visi vēlas mīlestību, visi kristieši apgalvo – es mīlu Jēzu. Bet Jēzus saka: „Tava attieksme pret paklausību atklāj vai tu mani mīli.” Paklausība un mīlestība ir labākie draugi, un tev ir jāņem abi, vai arī tu neņem nevienu.

Lūk, tāda ir nozīme tam, ka mēs studējot šo svētrunu sēriju paklausām tam. Kā jau es teicu, mēs izstudēsim cauri 30 pavēlēm, un tās pārējās 19, kuras mēs esam izrunājuši, tās jūs varat arī mājas lapā atrast, audio ierakstos. Kopā ir šīs 49 pavēles, kuras ir kā tāds tests mums. Es varētu izdrukāt lapiņas ar 49 ķeksīšiem, un pie katras svētrunas jūs varētu beigās sev uzdot jautājumu – vai es paklausu, vai es gribu paklausīt šai pavēlei?

Kā jau jūs daļa zināt, es vadu nelielu uzņēmumu, un man ir viens darba kolēģis, kurš nesen lika autovadītāja tiesības. CSDD auto eksāmena teorijas eksāmenā tev ir 30 jautājumi un drīkst būt trīs kļūdas. Savukārt autoskolā teorijas eksāmenā tev ir 60 jautājumi un tev var būt tikai viena kļūda. Bet ziniet, šeit, šinī testā nedrīkst būt nevienas kļūdas! Tev visos 49 laukumiņos ir jābūt spējīgam ielikt ķeksīti – jā, es vēlos paklausīt visām Jēzus pavēlēm!

Es apzināti lieku uzsvaru uz vēlos, jo protams, mēs nespējam visi vienmēr turēt Kristus pavēles, bet mums ir jāvēlas! Ja arī mums nesanāk izdarīt to, ko Kristus vēlas, mums tomēr ir jāgrib. Tieši tā kā Pāvils raksta Romiešiem 7 – viņam bija grūti laiki, tad kad viņš šo te raksta, jo viņš saka: „Nevis to labo, ko es gribu es daru, bet es rīkojos ļauni kā pats negribu.” Protams, Pāvils saprata, un viņš to pareizi saka: „Es gribu darīt labo, es gribu paklausīt, kaut arī es reizēm to nedaru, tomēr es gribu to darīt.” Tā ir arī tā pārbaude mums šodien un nākamajām nedēļām – vai es gribu paklausīt Kristus pavēlēm?

Patiesība ir tā, ka paklausība ir numur viens kritērijs mūsu attiecībām ar Kristu, vai mēs Viņu mīlam? Nevis tas, ko mēs sakām par Viņu, nevis tas, ko mēs sakām Viņam, nevis tas, ko mēs dziedam par Viņu, bet paklausība Viņam. Jo paklausība liecina par to, vai mums ir mīlošas attiecības ar Jēzu. Patiesība ir tā, ka visi cilvēki ir attiecībās ar Jēzu – kādi ir liekulīgās attiecībās ar Viņu, kur viņi ārēji tēlo, ka viņi pazīst Viņu. Citi ir tādās attiecībās ar Jēzu, kur viņi tikai izsaka komplimentus jeb mīl ar lūpām. Kādi atkal ir tādās attiecības, kas ir tīri formālas, kā bija tēvam ar pazudušo dēlu. Un daudzi ir tādās attiecībās un būs tādās attiecībās ar Jēzu, kādās ir tiesnesis ar apsūdzēto. Bet tikai daži ir mīlošās attiecībās ar Jēzu. Tas kritērijs ir paklausība.

Atcerieties labi zināmos vārdus no Kalna svētrunas: „Daudzi tajā dienā man sacīs: Kungs, Kungs! Un tad es tiem apliecināšu: es jūs nekad neesmu pazinis. Nost no manis, jūs – ļauna darītāji.” Man nav attiecību, un nekad nav bijis, un pirms Viņš šo teikumu pasaka, Viņš pasaka iepriekšējā teikumā to kritēriju. „Ne ikviens, kas man saka: Kungs, Kungs!, ieies Debesu Valstībā” Bet kurš? „Tas, kas dara mana Debesu Tēva gribu.” Citiem vārdiem – tas, kurš paklausa Dieva likumiem, kurš vēlas paklausīt. Un tas, vai tu vēlies, tas kļūst redzams. Tas parādās kā tāds virziens tavā dzīvē. Tas kļūst redzams, vai cilvēkam rūp tas, ko Jēzus saka. Vai tev interesē Dieva Vārds? Ja tev neinteresē, tad kā, lūdzu, tu vari vispār zināt, kas ir Viņa pavēles!?

Tā, nu, paklausība Jēzus pavēlēm ir numur viens kritērijs mīlestības pārbaudei. Tas ir kritērijs, kas vijas visai Bībelei cauri kā pats lielākais kritērijs. Vai jūs zināt, kurš bija vislabākais piemērs tam? Jēzus! Ko jūs teiktu – vai viņš mīlēja savu Tēvu? Jā, Viņš mīlēja, un Viņš pierādīja to ar savu paklausību. Apskatieties šajā pašā Rakstu vietā, kas jums varbūt ir atvērta, Jāņa 14:31 (pēdējais pants). „Lai pasaule zina, ka es mīlu Tēvu, un daru kā Tēvs man ir pavēlējis.” Jēzus pierādīja savu mīlestību uz Tēvu caur to, ka Viņš bija paklausīgs savam Tēvam.

Interesanti, ko mēs šeit šajā pantā vēl redzam – šīs pavēles nāk no Tēva. Tā ir kā tāda dārga manta, ko Viņš iesaiņo un ieliek kastē, un Viņš to nodod savam Dēlam, un Dēls paklausa un pieņem, un dara to. Kā mēs redzējām šajā Rakstu vietā – Dēls pēc tam nodod tālāk Svētajam Garam. Un Svētajam Garam tas ir iedots, lai Tas mums dotu kā draudzei to tālāk. Tad jautājums ir: ko mēs ar to darīsim? Ar šo dārgo mantu, kas ir nākusi caur visām trim Dieva personām. Iesaiņota Debesu Tēva mājās un atnesta līdz mums – pat caur nāvi un asinīm. Mēs redzam, kas tā ir par atbildību, ka mums ir nodoti šie Dieva, šie Jēzus, šie Tēva un Svētā Gara likumi, lai mēs tos pildītu.

Tāpēc rodas jautājums: kā ir iespējams mums paklausīt Viņa pavēlēm? Jo mēs katrs apzināmies savu nespēju, vai ne!? Mums pietiek apskatīties uz savu ikdienu – tur ir dusmas, tur ir vārdi, kas aizvaino līdzcilvēkus, tur ir slinkums, tur ir baudas kāre, savtīgums, egoisms, lepnums. Tur ir bailes par to, ko cilvēki padomās par mani? Tur ir bailes tikt izsmietam, un tur ir citas lietas, kā seksuāli grēki. Tā mēs varētu turpināt.

Kā ir iespējams turēt Dieva likumus? Mums, kuriem ir divi ienaidnieki, kas visu jauc – pirmais ienaidnieks ir sātans, bet viņš ir salīdzinot niecīgs ienaidnieks, viņš nav visspēcīgs, viņš nav visur klātesošs, jo otrs ienaidnieks ir daudz spēcīgāks – tā ir mūsu kritusī miesa, kas mums visu laiku ir klātesoša. Dažreiz tā pat šķiet visspēcīga. Pāvilam arī tā šķita, paklausieties no tā pašā Romiešiem 7: „Es zinu, ka manī (manā miesā) nemājo labais, es gan varu gribēt labu, bet piepildīt nevaru.” Dažus pantus tālāk: „Es nožēlojamais cilvēks, kas mani izraus no šīs nāvei padotās miesas?”

Tātad mums ir šie divi ienaidnieki – sātans un mūsu kritusī miesa. Tādēļ Jēzus zina, ka bez Viņa palīdzības mēs nespēsim paklausīt. Tāpēc paklausieties šo labo vēsti: Viņš atnāca uz šo pasauli pie cilvēkiem, kurus bija nopircis sātans. Viņš viņus bija nopircis piemānot viņus caur viņu vājo vietu – viņu miesu, bet Jēzus viņus atpirka, atdodot savu miesu. Tādēļ Viņam bija jānāk miesā. Tad Viņš nomira, bet Viņš augšāmcēlās jaunā miesā, lai cilvēks redzētu, ka Viņam ir ne tikai vara pār pirmo ienaidnieku – sātanu, bet arī pār šo otro ienaidnieku – miesu, kritušo miesu. Tā Viņš bija uzvarējis, un tomēr Viņš joprojām bija viens šajā pasaulē, joprojām viens savā miesā, kaut arī pārveidotā miesā.

Viens nozīmē, ka tu nespēj palīdzēt visiem, tādēļ Viņš izvēlējās atkal atstāt šo pasauli, un doties atpakaļ pie Tēva, apsolot, ka Viņš atgriezīsies kaut kad nākotnē. Tomēr šim starplaikam Viņš nepieļauj vakuumu, bet Viņš sūta kādu vietnieku. Tas ir Jāņa 14:16 „Es lūgšu Tēvu, un Viņš jums dos citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi.” Un 26.pantā ir teikts, ka šis Aizstāvis ir Svētais Gars.

Tātad Jēzus pamet šo pasauli, lai dotu vietu Tam, kurš nav miesā, bet ir Garā, lai Viņš būtu pieejams mums visiem. Saprotat? Jēzus dodas prom, lai dotu vietu vēl lielākam spēkam, kas var nākt. Spēkam, kas mums ir vajadzīgs paklausībai. Tāpēc Jēzus 28.pantā saka: „Ja jūs mani mīlētu, jūs priecātos, ka es eju pie Tēva.” Jēzus lūdz Tēvu, lai Viņš mums sūta Svēto Garu, kas būs mūsu aizstāvis un palīgs. Jo tikai Viņa spēkā mēs spējam paklausīt. Tas nozīmē, ka tikai tiem, kuriem ir šis Svētais Gars, tikai tie kļūs spējīgi paklausīt. Tāpēc ieklausieties vēlreiz šajos Jēzus vārdos: „Es lūgšu Tēvu, un Viņš jums dos citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi. Patiesības Garu, ko pasaule nevar saņemt, jo tā to nedz redz, nedz pazīst. Bet jūs to pazīstat, jo tas pie jums paliek, un būs jūsos.”

Tātad pasaule to nevar saņemt, un šī iespēja ir dota tikai draudzei. Tad, kad māceklis Jūda (tas labais no tiem diviem) dzird šo, viņš uzdod jautājumu: „Kungs, kā tad tā, mums Tu gribi sevi atklāt, bet pasaulei nē?” Citiem vārdiem sakot: „Hei, man tas neizklausās godīgi!” Jūda nesaprata šo domu, un tas ir saprotams, jo viņā vēl nebija ienācis Svētais Gars. Atcerieties, Čarlza Sperdžena vārdus? „Tu vēlies saprast, lai spētu ticēt, bet tev ir jātic, lai tu spētu saprast.” Tev ir nepieciešama ticība, lai tu spētu saprast šo, un ticība ir Dieva dāvana. Tā ir dāvana, ko Dievs piedāvā visiem cilvēkiem, bet to spēj pieņemt tikai tie, kuriem nekā cita nav, kas ir garā nabagi. Garā bagātie kā īsti bagātnieki jūtas pārāk lepni, lai pieņemtu šādu žēlastības dāvanu.

Tāpēc šī pasaule nesaprot šo Jēzus domu. Tā ir akla pret Svēto Garu. Tu stāsti par Dievu, bet viņi nesaprot, jo viņi spriež miesīgi, kā Pāvils saka. Bet mums ir dots Svētais Gars, un mums Viņš ir dots, lai mēs spētu turēt arī šos Dieva likumus. Mums joprojām paliek izvēle, katru dienu – staigāt Garā vai staigāt miesā. Ikreiz, kad mēs izvēlamies nodot vadību Svētajam Garam, tad mēs spējam turēt likumus.

Manuprāt, ļoti atsvaidzinošā veidā tas ir arī pateikts mūsu šodienas tekstā, jo tur, 23.pantā ir teikts tā: „Kas mani mīl, tas manu Vārdu turēs.” Kādā formā ir pateikts šis vārds ‘turēs’? Nākotnes formā. Ko tas nozīmē? To, ka Jēzus nesaka tikai: „Ja jūs mani mīlat, tad turiet.” Viņš saka: „Ja jūs mīlat mani, tad jūs turēsiet.” Svētais Gars ir šis spēks.

Viņš nevis tikai kaut kādā pārdabiskā veidā ar ārišķīgām zīmēm to dara, bet Viņš to dara iekšēji, klusībā, mācot mūs, pārliecinot mūs, aizrādot mums, liekot sajust mūsu sirdsapziņu, dod spēju nožēlot, un tā lēnā garā parādās šis virziens mūsu dzīvē – caur šo Svēto Garu, Viņa kluso, iekšējo, nenovērtējami svarīgo darbu. Šis klusais Skolotājs.

26.pantā ir teikts: „Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā Vārdā, mācīs jums visu, un atgādinās jums visu, ko es jums esmu runājis.” Šis Svētais Gars ir tikai lūgšanas attālumā no mums, mēs esam tik augstu celti!

Noslēgumā, ja dzīvojam Svētā Gara vadībā, paklausībā, tad Jēzus mums apsola trīs svētības. Viņš mums apsola pārdabisku redzi, pārdabisku sadraudzību, un pārdabisku mieru. Pārdabisku redzi, 19.pantā „Vēl mazliet, un pasaule mani vairs neredzēs, bet jūs mani redzēsiet.” Tie, kuri paklausa Kristus pavēlēm, tiem Viņš kļūst redzams. Mēs redzam Kristu, vai ne? Ne ar miesīgām acīm, bet ar garīgām acīm. Mēs Viņu redzam ikdienā. Mēs Viņu redzam dabā. Mēs Viņu redzam attiecībās. Mēs Viņu redzam grūtībās. Mēs Viņu redzam kamēr pasaule visu šo laiku ir akla uz Viņu. Jo ilgāk mēs dzīvojam, jo labāk mēs Viņu redzam. Līdzīgi tā kā zīdainis, kad tu piedzimsti, fokuss tev ir pāris milimetru, centimetru attālumā, un tas ar laiku kļūst ar vien tālāks, un bilde kļūst skaidrāka. Pārdabiska redze.

Otrkārt – pārdabisku sadraudzību, 23.pantā „Kas mani mīl, tas manu Vārdu turēs, un arī mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim, un taisīsim pie viņa mājvietu.” It kā nepietiktu ar to, ka Ķēniņš tevi ielaiž savā pilī, un ļauj tev dzīvot pie Viņa – nē, Viņš nāk pie tevis un dzīvo pie tevis. Svētais Gars ir atvēris durvis šim Ķēniņam, lai ienāktu pie tevis un mājotu tur – tavā dzīvē, tavā miesā, tavās domās. Tas rada vēlmi turēt tīru savu dzīvi, vai ne? Jo Viņš ir tepat pie tevis, Viņš dzīvo pie tevis.

Treškārt – pārdabisks miers, 27.pants „Es jums atstāju mieru, savu mieru es jums dodu. Es dodu jums ne tā kā pasaule dod, jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.” Miers mums ir vajadzīgs, jo paklausībai Kristum ir sava cena, un tā šodien ir redzama mūsu dzīvēs. Bet nākotnē, mēs saprotam, ka tā cena ar vien augstāka kļūs. Dažreiz cena ir vienkārši tā, ka mums ir jāklausa Kristum pat tad, ja mēs neredzam risinājumu. Dažreiz tas nozīmē spert soli pat ja tu nezini, kā tas viss beigsies, jo mēs kā cilvēki, mēs neredzam savu dzīvi uz priekšu. Bet Viņš to redz, un tāpēc Viņš spēj dot mums mieru.

Noa spēra šo soli, kaut arī viņš nesaprata, kurp tas viņu aizvedīs. Abrahams vairākas reizes spēra šo soli neziņā, bet viņš tos spēra paklausībā. Mozus, tad kad viņu aicina, viņš sper šo soli, kaut arī viņš apzinās, ka viņš nav spējīgs būt vadonis. Daniels, Jeremija, Jesaja spēra šo soli. Jēzus vecāki – Marija un Jāzeps spēra šo soli, kaut viņi nesaprata, kas tas ir, bet viņi ticēja un darīja to paklausībā. Jēzus mācekļi spēra šos soļus, un bija gatavi iet nāvē, un 11 no 12 aizgāja nāvē Kristus dēļ, paklausībā. Bet viņiem visiem Dievs deva mieru.

Tu un es, mēs esam turpinājums šai cilvēku ķēdei, un jautājums ir: vai mēs arī esam gatavi iet paklausībā? Tie no mums, kuri esam gatavi iet – lai kas arī mūs sagaidītu, Kristus mums sola mieru, Viņš sola, ka mēs Viņu redzēsim sev priekšā.

Ļaujiet noslēgt ar vārdiem, ko pirms pāris dienām man kāds nolasīja, un man liekas, ka viņi ir trāpīgi. Nosaukums ir ‘Vēstule no Jēzus’, autors nezināms. „Būs laiks, kad tu neredzēsi sev priekšā esošo ceļu. Tu vari būt izbijies, Tu vari censties izvairīties no šiem soļiem – šiem soļiem, kas ved neziņā. Taču atceries – tev ne vienmēr vajag redzēt sev priekšā esošo ceļu, pilnīgi pietiek, ja tu redzi mani. Kad būs pienācis laiks izdarīt izvēli, tu to zināsi, un es kopā ar tevi iešu tam cauri. Tad tu kļūsi pārliecināts, ka cieši turoties pie maniem apsolījumiem, tu dosies pareizajā virzienā, par spīti visām šaubām. Ja nevari skaidri saskatīt nākamo soli, tev ir iemesls uzticēties manai visuredzībai un drošībai. Nesāc izjust šausmīgo atbildības slogu par ceļu, ko izvēlies, jo šajā mirklī tas nav vajadzīgs. Paliec manī un zini, ka pavisam drīz viss kļūs skaidrs. Bet, kamēr tas noskaidrojas, tu esi precīzi tajā vietā, kur es gribu, lai tu būtu. Tavs Jēzus.”

Izdomāts stāsts, un tomēr, es domāju, ka tas labi parāda to, ko mēs esam mācījušies no šīs Rakstu vietas. Tāpēc ar Dieva palīgu, ar Svētā Gara palīgu, ar šī Skolotāja palīdzību, mācīsimies šajās priekšā stāvošās nedēļās, ko Kristus mums vēlas mācīt, un staigāsim paklausībā, un saņemsim arī tos svētības augļus, ko Viņš sola.

Lūgsim Dievu.

Mīļais Debesu Tēvs, paldies par Tavu Vārdu. Paldies, ka Tu par mums rūpējies, ka Tu mīli mūs, un, ka Tu mūs neatstāj kā bāreņus, bet, ka Tu mums esi devis to, kas mums ir vajadzīgs – šo Sargu un Skolotāju, šo Palīgu un Aizstāvi, kurš mums palīdz saprast un palīdz arī iet un darīt to, ko Tu aicini mums darīt. Es lūdzu, Kungs, ka katrs, kas mēs esam šeit, ka mums būtu mīlošas attiecības ar Tevi. Ka mēs Tev dodam mīlestību, nevis tikai vārdus, ka mēs Tev esam paklausīgi. Kungs, ja kāds ir šeit, kurš vēl nav, tad, lūdzu, nedod viņam mieru. Ja kāds ir šeit, kurš Tevi vēl nepazīst, tad, lūdzu Kungs, dod, lai viņš neizietu un nedzīvotu mierā, līdz tai dienai, kad viņš būs mierā ar Tevi. Lai mēs varam būt Tavi bērni, kas ir paklausīgi Tev, un kas parāda savu mīlestību. Svētī šo svētrunas sēriju. Paldies, ka mēs esam brīvā valstī, ka mēs varam tādā brīvā veidā to sludināt, un mācīties. Lai Tev ir gods un slava, un pateicība. Jēzus vārdā, āmen.