#55 Nodevējs

Ne par jums visiem es runāju, es zinu, kuri ir tie, ko esmu izredzējis. Bet lai piepildītos Raksti: kas ar mani maizi ēd, tas ir pacēlis pret mani savu papēdi. – Es jums to saku jau tagad, pirms tas ir noticis, lai jūs, kad tas būs noticis, ticētu, ka ES ESMU. Patiesi, patiesi es jums saku: kas uzņem to, ko es sūtīšu, uzņem mani; bet, kas uzņem mani, uzņem to, kas mani sūtījis.” To sacījis, Jēzus, satraukts garā, liecināja: “Patiesi, patiesi es jums saku: viens no jums mani nodos!” Mācekļi skatījās cits uz citu neziņā, par kuru viņš runā. Viens viņa māceklis, kuru Jēzus mīlēja, bija atgūlies Jēzum cieši blakus. Tad Sīmanis Pēteris tam pamāja un sacīja: “Pavaicā, kurš tas ir, par kuru viņš runā!” Tas, noliecies pie Jēzus krūts, viņam jautāja: “Kungs, kurš tas ir?” Jēzus atbildēja: “Tas, kuram es, iemērcis kumosu, to došu.” Un, kumosu iemērcis, viņš deva to Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam. Un pēc šī kumosa tajā iegāja sātans. Jēzus Jūdam sacīja: “Ko dari, to dari drīz.” Bet neviens no tiem, kas tur bija, nesaprata, kādēļ viņš to sacīja. Daži domāja, ka Jēzus tam sacīja: “Ej, pērc, kas mums vajadzīgs svētkiem,” – jo pie Jūdas bija maks. Vai arī – lai dotu kaut ko nabagiem. Kumosu ņēmis, Jūda tūlīt izgāja ārā. Bija nakts. — Jāņa Evaņģēlijs 13:18-30