#20 Liecības par Jēzu

Es nespēju no sevis darīt neko. Kā es dzirdu, tā tiesāju, un mana tiesa ir taisna, jo es nemeklēju savu gribu, bet tā gribu, kas mani ir sūtījis. Ja es liecinu par sevi pats, tad mana liecība nav patiesa, ir cits, kas liecina par mani, un es zinu, ka viņa liecība, ko viņš par mani dod, ir patiesa. Jūs sūtījāt pārstāvjus pie Jāņa, un viņš ir apliecinājis patiesību. Ne no cilvēka es pieņemu liecību, bet to saku, lai jūs tiktu izglābti. Viņš bija lukturis, kas deg un apgaismo, bet jūs gribējāt tikai brīdi palīksmoties tā gaismā. Man ir lielāka liecība nekā Jāņa liecība, jo tie darbi, kurus Tēvs man ir devis, lai tos izdaru līdz galam, – šie paši darbi, ko es daru, – liecina par mani, ka mani ir sūtījis Tēvs. Un Tēvs, kas mani sūtījis, ir pats liecinājis par mani. Bet jūs viņa balsi nekad neesat dzirdējuši, nedz viņa vaigu redzējuši, un jums nav viņa vārda, kas jūsos paliek, jo jūs neticat tam, ko viņš ir sūtījis. Jūs pētāt Rakstus, jo jūs domājat tur gūt mūžīgo dzīvību, un tie ir, kas liecina par mani! Bet jūs negribat nākt pie manis, lai jums būtu dzīvība. Es nepieņemu godu no cilvēkiem, bet jūs es pazīstu – jūsos nav Dieva mīlestības. Es esmu nācis sava Tēva vārdā, bet jūs mani nepieņemat. Ja cits nāks savā vārdā, to jūs pieņemsiet. Kā jūs varat ticēt, godu viens no otra pieņemdami, bet to godu, kas ir no vienīgā Dieva, to jūs nemeklējat? Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu pie Tēva. Ir kāds, kas jūs apsūdz, – Mozus, uz kuru jūs cerat. Ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī man, jo par mani viņš ir rakstījis. Bet, ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsiet maniem vārdiem?” — Jāņa Evaņģēlijs 5:30-47