#33 Kā iegūt ticību?

Bet Mozus raksta par taisnību, kas nāk no bauslības: cilvēks, kas visu to dara, no tā dzīvos. Un taisnība, kas nāk no ticības, saka šādi – netaujā savā sirdī: kas uzkāps debesīs? – tas ir, novest Kristu zemē, ne arī: kas nokāps bezdibenī? – tas ir, uzvest Kristu augšā no mirušajiem. Bet ko tā saka? Tas vārds ir tev tuvu – tavā mutē un tavā sirdī, – un tas ir ticības vārds, ko mēs sludinām. Un, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs viņu uzmodinājis no mirušajiem, tu tiksi glābts, jo ar sirdi tic, lai saņemtu taisnību, bet ar muti liecina, lai gūtu pestīšanu. Tādēļ Raksti saka: ikviens, kas tic uz viņu, nepaliks kaunā. Te nav atšķirības starp jūdu un grieķi, jo viņš ir Kungs pār visiem un atklāj savu bagātību visiem, kas viņu piesauc. Jo ikviens, kas piesauc Kunga vārdu, tiks izglābts. Bet kā lai piesauc to, kuram nav sākuši ticēt, un kā lai tic tam, par kuru nav dzirdējuši, un kā lai dzird, ja neviens nesludina? Un kā lai sludina, ja nav sūtīti? Kā ir rakstīts: cik brīnišķas ir to kājas, kas sludina labo vēsti! Bet ne visi ir klausījuši evaņģēlijam, jo Jesaja saka: Kungs, kas gan ir ticējis mūsu vēstij? Tātad ticība rodas no pasludinātās vēsts, bet vēsts – no Kristus vārdiem. Tad nu es jautāju: vai tiešām tie nav dzirdējuši? Ir gan –
pa visu zemi ir izgājusi viņu balss
un viņu vārdi līdz pasaules malai.
Bet es jautāju: vai Israēls to nav sapratis? Jau Mozus saka:
es darīšu jūs greizsirdīgus pret tiem, kas nav tauta,
es saniknošu jūs pret nesaprātīgu tautu.
Un Jesaja iedrošinās teikt:
mani atrada pie tiem, kas mani nemeklēja,
es parādījos tiem, kas pēc manis netaujāja.
Bet uz Israēlu viņš saka: augu dienu es stiepu rokas pretim nepaklausīgai un pretestīgai tautai.
— Romiešiem 10:5-21