Par laulības šķiršanu

Un notika, kad Jēzus bija beidzis runāt šos vārdus, viņš devās projām no Galilejas un, iedams pa Aizjardānu, nonāca Jūdejas zemē. Liels ļaužu pūlis gāja viņam līdzi, un viņš tos dziedināja. Pienāca kādi farizeji un, viņu izaicinādami, jautāja: “Vai ir atļauts vīram atlaist sievu kura katra iemesla dēļ?” Jēzus tiem atbildēja: “Vai jūs neesat lasījuši, ka Radītājs jau no iesākuma viņus radīja kā vīrieti un sievieti un sacīja: tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie divi būs viena miesa. – Tā ka tie vairs nav divi, bet viena miesa. Tādēļ, ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” Tie viņam jautāja: “Kādēļ tad Mozus ir atļāvis dot šķiršanās rakstu un atlaist?” Jēzus tiem sacīja: “Viņš ir atļāvis jums šķirties no savām sievām jūsu cietsirdības dēļ, bet pašā sākumā tas tā nebija. Es jums saku: ja kāds savu sievu atlaiž ne viņas netiklības dēļ un apprec citu, tas pārkāpj laulību.” Mācekļi viņam sacīja: “Ja vīrs un sieva ir tā saistīti, tad jau labāk neprecēties.” Jēzus atbildēja: “Ne visi var pieņemt šo vārdu, bet tikai tie, kam ir dots. Ir einuhi, kas tādi piedzimuši no mātes miesām. Ir citi, kurus par tādiem padarījuši cilvēki; un ir tādi, kas paši sevi lēmuši bezlaulībai Debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot.” — Mateja evaņģēlijs 19:1-12

Svētrunas noraksts

 
Labrīt, Vīlandes draudzē! Mani sauc Raimonds, es esmu viens no šīs draudzes sludinātājiem. Es gribu pateikt lielu paldies Zekam un Adamam par spēlēšanu un dziedāšanu. Adams ir no Anglijas un Zeks īstajā, pareizajā vārdā ir Caharija, viņš ir no Kanādas. Zeks un Monta – viņi drīz precēsies. Tā, ka mēs varētu teikt, draudze, mēs dodam Zekam mūsu svētību, jo viņš testu ir izturējis. Ja tu spēj latviski dziedāt, Latvijā, tad tu drīksti precēt latvieti. Pieejiet pie viņiem, apsveiciet viņus un iepazīstieties ar viņiem. 

Vasara ir tāds laiks, kad mēs daudz redzam instagramos (Instagram) un dzirdam apkārt – cilvēki precas un ir skaists laiks, vai ne? Bet, kā Ansis arī šodien minēja un kā Undīne arī lasīja – mūsu šodienas teksts ir neērts teksts, tāds ļoti personisks, tāds ļoti jūtīgs teksts. Bet tajā pašā laikā tas ir teksts, pie kura mēs Vīlandes draudzē esam nonākuši, par ko mums ir jādomā. Tie ir Jēzus vārdi no Mateja 19.nodaļas, tāpēc aicinu – seko līdzi. Teikšu godīgi, mana sirds ir pilna, es gribētu tik daudz ko teikt, bet tajā pašā laikā man ir ļoti sevi jāiegrožo, lai es jūs pārāk daudz nenogurdinu. Es aicinu, ka mēs varam Dievu lūgt un veram vaļā Bībeles un domājam par Kristus vārdiem.

Labais, mīļais, Debesu Tēvs. Paldies par jaunu svētdienu. Paldies, ka mēs varam būt kopā un paldies, ka Tu esi radījis draudzi. Tu draudzi esi radījis ne tāpat vien. Palīdzi, ka mēs šodien arī ieraugām draudzes nozīmi, draudzes vajadzību un nepieciešamību. Tēvs, Tu saki, ka Tu ienīsti laulības šķiršanu. Palīdzi mums ieraudzīt un saprast, kāpēc tas tā ir!? Tēvs, dod mums izpratni par šo jautājumu daudz vairāk. Svētī savu Vārdu. Jēzu, to es lūdzu Tavā vārdā, āmen. 

Es lasīju pēdējo gadu statistiku Latvijā, kas attiecās uz laulībām. Pēdējos gados noslēgto laulību skaits Latvijā pieaudzis no 9290 laulībām, kas bija 2010.gadā, līdz 13 000 laulībām, kas ir 2018.gadā. 2018.gadā tika šķirtas 5690 laulības, tas ir par 21% vairāk nekā 2010.gadā. Tad vēl nebija iespēja šķirt laulību pie notāra. Latvijas Republikā laulība tiek uzskatīta par šķirtu, ja par to ir likumīgā spēkā stājies tiesas lēmums. Sākot ar 2011.gadu laulības šķiršanu Latvijā var veikt arī zvērināts notārs. Tātad, to ir iespēja darīt daudz vienkāršāk. Latvijā laulība ilgst vidēji 14 gadus. 

Šodienas pantos Jēzum ir saruna, diskusija ar farizejiem. Domāsim par šiem Vārdiem šodien un mēģināsim ieraudzīt, ko farizeji jautā, un ko Jēzus atbild. Es šodien vēlos runāt par vairākiem problēmu cēloņiem, bet gribu sākt ar kādu vienu, pēc tam paskatīsimies uz Jēzus diskusiju ar farizejiem. Par kuru tad no baušļiem ir šī diskusija, par ko farizeji jautā? Es vēlos domāt, ko tas nozīmē mums kā Kristus sekotājiem, ko šie Vārdi par laulības šķiršanu nozīmē mums? Kā mums runāt par laulības šķiršanu? Pēdējā lieta, par ko es gribu runāt – vai dzīves piepildījums ir tikai laulībā? Tātad, mīļā, draudze, šī svētruna nav tikai par tiem, kas ir laulībā, šis attiecas uz mums visiem, šim būtu jāattiecas uz mums visiem. Par cēloņiem – tad, kad mēs lasām Jēzus vārdus, Jēzus dodas prom no Galilejas, Jēzus dodas no 18.nodaļas uz 19., Jēzus dodas no 18.nodaļas, kur mēs runājām par piedošanu uz 19.nodaļu. Ļaužu pūļi Viņam seko un pienāk farizeji un atkal Jēzu testē, atkal Jēzu pārbauda. Kā viņi to dara? Viņi uzdod visādus jautājumus par Rakstiem. 

Atceros, reiz, kad biju students, man piederēja trešais golfinš, zilā krāsā, smuks golfiņš, nopirku lietos diskus, baigi smukos un biju piektais čalis Rīgā. Bet, reiz vienā vietā, es saņēmu soda kvīti par to, ka noliku mašīnu neatļautā vietā. Es ieraudzīju to kvīti, biju iekarsis dusmās, jo biju pilnībā pārliecināts, ka man ir taisnība un tiem pašvaldības policistiem nav nekāda taisnība. Zvanīju, mēģināju pierādīt, strīdējos un tad mazliet vēlāk, paejot, ir skaidri parādīts, ka tur ir zīme ‘stāvēt aizliegts’ un es saprotu, ka esmu vainīgs. Mana attieksme, daudzie vārdi un taisnības cenšanās pierādīšana bija nulles vērtībā, jo likums bija nepielūdzams, likums bija nemainīgs. Es nepamanīju, es neizlasīju uzmanīgi, es nebiju uzmanīgs lasot ceļa zīmes. Tev ir tā gadījies, ka tu nepamani vai neuzmanīgi lasi ceļa zīmes? 

Kad Jēzum farizeji pienāk un jautā jautājumu, Mt 19:3 „Pienāca kādi farizeji un, Viņu izaicinādami, jautāja: „Vai ir atļauts vīram atlaist sievu kura katra iemesla dēļ?” Jēzus tiem atbildēja (un šis ir pirmais cēlonis, par ko es gribu domāt ar jums, draudze):„Vai jūs neesat lasījuši.”” Vai jūs neesat lasījuši? Šis ir viens no mūsu lielajiem problēmu cēloņiem – mēs nezinām Bībeli. Mēs nepazīstam Jēzu, līdz ar to mēs nepazīstam Dievu kā Tēvu, mēs nepazīstam Viņa raksturu. Mēs nezinām Viņa domas par mums, par pasauli. Mēs nezinām, jo mēs nelasām. Mēs neticam, jo nelasām. Mēs maldāmies, jo nelasām. Mēs iekuļamies problēmās, jo mēs nelasām. „Vai jūs neesat lasījuši?” Mēs zaudējam spēkus un izdegam, jo nelasām. Mēs pārprotam, noliedzam, piekrītam viskaut kam citam, klaiņojam, jo mēs nelasām. 

Katrā vietā, kad farizeji nāk un Jēzu testē, viens no biežākiem pretjautājumiem, ko Jēzus uzdod: „Vai jūs neesat lasījuši?” Pat sātans lasa Bībeli, viņš to citē tik meistarīgi un viltoti, jo viņš zina Bībeli. Paklausies, kas rakstīts Hozejas grāmatā 4:6 „Mana tauta tiks iznīdēta, jo tai nav atziņas.” Mana tauta iznīks, jo tai nav atziņas. Vienaldzība un slinkums ir divi lielākie mūsu dvēseles ienaidnieki. „Vai jūs neesat lasījuši? Vai tu nezini vēl?” Salamana pamācības jeb sākāmvārdi 29.nodaļa, Salamans saka: „Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma, bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības.” Romiešiem 10:17 „Tātad, ticība rodas no pasludinātās Vēsts, bet Vēsts no Kristus vārdiem.” Jēzus atkal un atkal un atkal mums saka – mums ir jāzina šīs lietas, ja vien mēs būtu lasījuši.

1.Korintiešiem 14 Pāvils raksta draudzei par kādu ļoti jutīgu tēmu, arī mums šodien: „Sievas lai draudzē klusē, jo viņām nav ļauts runāt. Bet lai viņas paliek bauslības noteiktajā paklausībā, bet ja viņas grib ko mācīties, lai izjautā mājās savus vīrus, jo sievai ir apkaunojoši runāt draudzē.” Drīkst sievas runāt vai nedrīkst? Bet tas, ko Pāvils saka: sievai ir apkaunojoši runāt draudzē, bet zini kas ir vēl apkaunojošāk? Ka vīri, kuriem sievas grib jautāt, nezina Bībeli, ka vīri nelasa Bībeli, vīri nesaprot svarīgas lietas uz būtiskajiem jautājumiem. Pie kā sievas ies un jautās? Es esmu kristietis jau 19 gadus un joprojām ir daudzi būtiski jautājumi, reizēm vienkārši jautājumi, uz kuriem es tā varbūt tieši nespētu atbildēt. Kāpēc? Tāpēc, ka neesmu pietiekami lasījis, tāpēc, ka neesmu pietiekami lasījis. Tāpēc es gribu sākt ar šo cēloni  un mums likt domāt, jo Jēzus saka: „Vai jūs neesat lasījši? Vai jūs nezināt vēl?” Iespējams, mēs šeit draudzē varētu teikt: es esmu kristietis jau n-tos gadus, bet ir tik daudz jautājumu, kurus es vēl nezinu, nesaprotu. 

Bet, nu, Jēzus diskusija ar farizejiem. Mt 19:3 „Pienāca kādi farizeji un, Viņu izaicinādami, jautāja: „Vai ir atļauts vīram atlaist sievu kura katra iemesla dēļ?” Jēzus tiem atbildēja: „Vai jūs neesat lasījuši, ka Radītājs jau no iesākuma viņus radīja kā vīrieti un sievieti un sacīja: tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie divi būs viena miesa. – Tā ka tie vairs nav divi, bet viena miesa. Tādēļ, ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.”” Farizeji uzdod jautājumu, bet Jēzus atbild ar tādu pretjautājumu, kas īsti, liekas, nav atbilde uz viņu jautājumu. Jēzus saka: „Vai jūs neesat lasījuši, vai vēl nesaprotat, ko Dievs ir radījis pašā sākumā?” Dievs rada cilvēkus, Dievs rada cilvēci, Viņš rada vīrieti un sievieti, Viņš tos rada pēc savas līdzības. Dievs rada cilvēkus ar īpašām spējām. Kas ir šīs spējas? Atspoguļot pašu Dievu. Šīs ir tās īpašās Dieva spējas, ka mēs spējam atspoguļot pašu Dievu. Tāds ir Dieva sākotnējais nodoms – atspoguļot Viņa mīlestību, Viņa apņemšanos, Viņa nodošanos, Viņa derību, Viņa uzticamību, piedošanu, tuvību, intimitāti – atspoguļot Viņu pašu. 

„Dievs ir laulības radītājs starp vīrieti un sievieti.” 1 Mozus grāmata. Laulība, kas ir īpaša Dieva savienība. „Ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” Laulība ir Dieva ideja. Laulība ir skaistais Dieva plāns, lai mēs spētu izbaudīt to, kas paredzēts laulībai. Dievs ir devis laulību, lai arī tā spēj īpašā veidā atspoguļot to, kā Dievs ir nodevies pār savu tautu, kā Dievs ir nodevies pār mums. Dievs vīra un sievas attiecības Jaunajā Derībā salīdzina ar Kristu un draudzi, ar šīm attiecībām. Lūk, cik spēcīga ir laulības nozīme. Draudze kā Kristus līgava. Dievs uz laulību, mīļie, skatās ļoti nopietni. Bet tomēr ir interesants viens fakts. Vecajā Derībā ir 613 baušļi. Kā jūs domājiet, cik no šiem baušļiem ir attiecināmi uz laulības šķiršanu? Tikai divi. Tikai divi baušļi Vecajā Derībā ir par laulības šķiršanu. 

Es aicinu, ka mēs palūkojamies uz tiem. Pirmais no tiem ir 2.Mozus 21:10-11 „Ja viņš ņem sev citu sievu, tad lai viņš tai neatņem iztiku (ēdiens), drānas (apģērbs) un klāt gulēšanu (intīmās attiecības, sekss). Ja šīs trīs lietas viņš tai nav devis, tad viņa var iet par velti bez sudraba (bez izpirkuma maksas).” Tas ir pirmais bauslis attiecībā uz laulības šķiršanu. Bet, kad mēs lasām Bībeli ir svarīgi, ka mēs uzdodam jautājumus – okei, bet par kādu kontekstu ir runa? Kādā situācijā tobrīd, tajā laikā, ir tauta? Šajā brīdī Dievs dod noteikumus, likumus savai tautai, kurus Viņš nesen ir izvedis no Ēģiptes zemes. Vai ziniet, kāda šī tauta ir izgājusi no Ēģiptes zemes? Viņi ir izgājuši no Ēģiptes zemes netīri, aptraipīti, praktizē visādas lietas, kas tika praktizētas Ēģiptes zemē, un viena no tādām lietām bija daudzsievība. 

Tātad, ja vīrs, kuram ir sievas, vairākas sievas, apņem jaunu sievu, tad viņam ir jānodrošina, lai esošā sieva vai sievas ir paēdušas, apģērbtas un seksuāli apmierinātas. Sievietes tajā laikā tika pielīdzinātas kā tādām īpašumam, kuru varēja iegūt un atdot projām. Tieši šī iemesla dēļ Dievs dod šo bausli, un Viņš šo bausli dod ar vienu vienīgu mērķi – lai pasargātu sievietes. Viņš dod šo bausli, lai pasargātu sievietes. Ja tu apņem jaunu sievu, tev nebūs atstāt novārtā visas pārējās. Taču, ja vīrs atlaiž sievu, uz ko tas norāda? Tas norāda uz šķiršanos. Bet kas ir šķiršanās? Šķiršanās – tā ir fakta konstatēšana kaut kam, kas jau ir noticis. 

Tad ir otrais likums par laulības šķiršanu jeb precēšanos atkal. Šis otrais bauslis ir 5.Mozus grāmatā 24.nodaļā, klausieties uzmanīgi, 5.Mozus 24:1-4 „Ja kāds ņem sievu un laulājas ar to, bet vēlāk tā zaudē viņa vēlību, jo viņš pie tās atradis ko netīkamu, un viņš raksta tai šķiršanās rakstu, dod to viņai un sūta to projām no sava nama, un ja tā aiziet no viņa mājas un iet pie cita par sievu un arī nākamais vīrs sāk viņu nīst un raksta tai šķiršanās rakstu, dod to viņai un sūta projām no viņa nama, vai, ja nākamais vīrs, kas to ņēmis par sievu, nomirst, tad viņas iepriekšējais vīrs, kas viņu bija sūtījis projām, nevar atkal ņemt viņu par sievu, jo viņa ir kļuvusi nešķīsta. Tam Kungam ir pretīgi, neapgrēcini to zemi, ko Kungs, tavs Dievs tev dod par mantojumu.” 

Šie ir tie panti, par ko Jēzus un farizeji šeit diskutē. Vai ir atļauts dot šķiršanās rakstu katra iemesla dēļ? 5.Mozus grāmatā ir tāds lielais jautājums. Ja mēs skatāmies uz šiem pantiem, ko nozīmē vārdi: „Tā zaudēja viņa vēlību”? Ko nozīmē vārdi: „Jo viņš pie tās atradis ko netīkamu"? Kas ir šis netīkamais? Ko nozīmē: es esmu zaudējis vēlību? Jūdeismā bija divi ievērojami rabīni šajā jūdu tautā. Viens mācīja, ka šis netīkamais, kas ir rakstīts 5.Mozus grāmatā, attiecas tikai uz netiklības gadījumu, uz fizisku laulības pārkāpšanu. Viņš mācīja, ka tas ir vienīgais iemesls laulības šķiršanai. Bet bija vēl kāds rabīns, jeb bija šī otra nometnes grupa, kas mācīja, ka jebkas, kas vīram nepatīk, var būt iemesls, lai šķirtos no sievas. Piemēram, tev nepatika, kā tava sieva šorīt pagatavoja pankūkas vai pankūkas piedega. Šis otrais rabīns, šī otrā nometnes grupa mācīja un turējās pie tā, ka jebkāda iemesla dēļ es varu dot savai sievai šķiršanās rakstu, un to drīkstēja darīt tikai vīrieši. 

Jautājums jums, draudze, kā jūs domājat, kurš no uzskatiem bija populārākais uzskats judeismā? Tas bija šis otrais – ka jebkāda iemesla dēļ es varu šķirties no savas sievas. Tāpēc, ka Jēzus runā par laulības nozīmi, Viņš sāk ar Bībeles pirmo lapaspusi. Tas, ko Viņš grib pateikt – laulības nozīme slēpjas pašā cilvēces būtībā un cilvēces būtība ir atspoguļot Dievu. Ateistu skatījums uz pasauli, uz notiekošo pasaulē un visiem procesiem, uz laulību – viņi to pielīdzina dzīvnieku pasaulei un saka: cilvēki tādi truši vien ir un ir domāti, lai tikai pavairotos. Bet Bibliskais skatījums ir ar daudz dziļāku nozīmi. Mēs esam daudz vairāk kā dzīvnieki. Divi tiek savienoti vienā. Kaut kas intīms, kaut kas dziļš, mīlestības pilns uz mūžu, līdz nāve mūs šķirs. 

Tad farizeji jautā: „Kādēļ tad Mozus ir atļāvis dot šķiršanās rakstu un atlaist?” Bet kāpēc Mozus, kāpēc tad viņš mums ir atļāvis? Ir svarīgi, ka šeit nav rakstīts, ka Mozus ir pavēlējis, bet Mozus ir atļāvis. Kāpēc Mozus atļauj? Mt 19:8 „Jēzus tiem sacīja: „Viņš ir atļāvis jums šķirties no savām sievām jūsu cietsirdības dēļ, bet pašā sākumā tas tā nebija.”” Iemesls, kāpēc Mozus atļauj šķirties – mūsu nocietinātās sirds dēļ. Iemesls mūsu Latvijas statistikai ir mūsu nocietinātās sirdis. Cietsirdības dēļ. Mācekļi redz Jēzu darām brīnumus un viņi nesaprot. Cietsirdības dēļ mācekļi lūdz un nespēj dziedināt. Cietsirdības dēļ mēs šaubāmies par Dieva Vārdiem šodien. Mūsu nocietinātās sirds dēļ mūsu ticība ir tik maza un mēs izvēlamies citu ceļu. Mūsu nocietinātās sirds dēļ mēs sakām Dievam tieši sejā: mani ceļi un mani veidi ir labāki par Taviem. Mūsu nocietinātās sirds dēļ. 

Vakar Instagramā cilvēkiem devu aicinājumu uzdot jautājumus, kas saistās ar laulības šķiršanu. Kāda sieviete uzrakstīja jautājumu, kas lika patiesībā saskumt. Viņa jautā: ja viens ir gatavs cīnīties par laulību, bet otrs ir padevies, ko darīt? Ko darīt? Es nezinu, ko nozīmē šis gadījums, bet, iespējams, sirds ir nocietināta. Kas tad nocietina mūsu sirdi? Kas nocietināja Dieva tautas sirdi? Tas ir grēks. Grēks, kas var būt ļoti redzams, tas var būt ļoti slepens, bet, ja tev šķiet, ka tas nekādu ietekmi neatstās uz tavu dzīvi, uz tavu laulību, uz taviem bērniem, tad vai nu tu neesi lasījis vai arī tava sirds ir cieta. Grēks ir tas, kas nocietina manu un tavu sirdi. Grēks, kas turpinās, grēks, kas nav nožēlots. 1.Jāņa 1:9-10 mēs lasām: „Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticams un taisns un mums piedod grēkus, un šķīstī mūs no visas netaisnības. Ja mēs sakām, ka neesam grēkojuši, tad padarām Viņu par meli un Viņa Vārda nav mūsos.” Ja atzīstamies savos grēkos. Grēku nožēla, mīļie, ir Dieva dāvana. Bēgsim no grēka kā Jāzeps bēga un raudāsim par grēku kā Dāvids raudāja. 

Pie Jēzus pienāk farizeji un uzsāk šo diskusiju un jautā: „Vai var katra iemesla dēļ šķirties?” Jēzus dod skaidru atbildi: „Ja kāds savu sievu atlaiž ne viņas netiklības dēļ (tātad, izņemot netiklības dēļ) un apprec citu, tas pārkāpj laulību.” Ja es esmu Kristus sekotājs, ja es esmu ticīgs cilvēks, kā mums runāt par šo tik ļoti svarīgo, jūtīgo tematu? Kā mums runāt par laulību un šķiršanos? Pirmkārt, mums jāsaprot viena lieta – Dievs ienīst šķiršanos. Maleahijas 2:16 „Dievs ienīst šķiršanos, jo šķiršanās ietekmē abas iesaistītās puses.” Pat gadījumā, vai nu vīrs vai sieva ir vainīga, tad otra pusīte noteikti sastapsies ar kārdinājumu grēkot. Rūgtums, ļaunprātība un viss pārējais, par ko Dievs brīdina. Dievs ienīst šķiršanos. Dievs ienīst ne tikai šķiršanos, bet Viņš ienīst arī šķiršanās sekas. Viņš ienīst redzēt, kā tas ietekmē sievu un vīru. Viņš ienīst redzēt to, kā tas ietekmē bērnus. 

Vienā pētījumā konstatēts, ka 18 mēnešus pēc laulības šķiršanās bērniem ir pēkšņas, nopietnas, psiholoģiskas problēmas, kas ir salīdzināmas ar dabas katastrofas upuriem. Skolā viņi nevar pienācīgi ēst vai gulēt, nevar iegūt draugus, nomāktība, naids, pat pēc desmit gadiem pēc laulības šķiršanas vairāk nekā 40% šo jauniešu nav spējuši izvirzīt sev mērķus dzīvē. Viņi nespēj izvēlēties, kur mācīties, ir bezcerības sajūta par dzīvi. Pētījuma autors secina – gandrīz puse no laulības šķiršanās bērniem kļūstot par pieaugušajiem, ir satraukti, nepietiekami, dažreiz dusmīgi jauni vīrieši un sievietes. 

Dievs ienīst to. Ja tu vēlies mazliet vairāk saprast to, kāpēc Dievs to ienīst, aizbrauc nākamgad uz Hope Camp nometni, ko mūsu draudzes locekle Tabita organizē. Aizbrauc un paskaties uz šiem bērniem no visdažādākajiem veidiem izjauktām ģimenēm. Tā ir pirmā lieta, ko mums kā ticīgiem ir jāsaprot – Dievs ienīst. Otrkārt, ir jāsaprot, ka katra no situācijām ir unikāla, īpaša, svarīga. Bet mums kā ticīgiem ir jāsaprot, ka mums nav jāsteidzas pie advokātiem un notāriem, bet mums jāmācās novērtēt draudzi. Mums šādus jautājumus, pirmkārt, jārisina draudzē. Mums jānāk pie draudzes. Mums jādalās ar šiem jautājumiem, jo mums jārisina šie jautājumi veidā kā Kristus, kā Dievs to ir paredzējis. Tāpēc mums ir jāsaprot, mums ir jānovērtē draudze kā ģimene. 

Vēl viena lieta, mīļie. Kā mums kā ticīgajiem reaģēt, kā mums kā ticīgajiem, kā Kristus sekotājiem pret to attiekties? Mums ir jāmācās būt uzticamiem Kristus sekotājiem un jāpaklausa Viņa Vārdam arī tad, arī tādos momentos, kad liekas – tas ir neloģiski, tas nav ērti, tas ir grūti, tas ir nepieņemami. Dieva plānā nekad nebija šķiršanās prātā. Tomēr 5.Mozus grāmata, Mateja 19, 1.Korintiešiem 7 skaidri parāda, ka Bībele apzinās šķiršanos gadījumus, tāpēc dod noteiktus noteikumus attiecībā uz šķiršanos. Daudzi saka, tie ir ieteikumi, Jēzus interpretācija vai Pāvila interpretācija par šķiršanos. Nē, tie nav ieteikumi. Tie ir noteikumi. Balstoties uz Jēzus Vārdiem Mateja 19 vienīgais iemesls šķiršanai ir netiklība, seksuāls grēks. Kāpēc netiklība? Dievs savieno divus vienā. Tas ir kaut kas svēts, kaut kas īpašs, tas atspoguļo Dieva attiecības ar Viņa tautu, bet ja kaut kas trešais šajā vienotībā iejaucas, tas apgrēcina, tas apkauno otru pusīti. Tāpēc Dievs bieži norāj tautu par to, ka viņi pielūdz citus elku dievus. Balstoties uz Mateja 19, tas ko Jēzus saka: „Tikai netiklības gadījumā laulība drīkst tikt šķirta.” 

Balstoties uz 1.Korintiešiem 7, kur Pāvils runā par laulībām starp ticīgajiem un neticīgajiem, vienīgais pieļāvums šķiršanai ir, ja neticīgais nevēlas būt kopā un viņš ir laulības šķiršanās iniciators. Ja neticīgais nevēlas un viņš ir laulības šķiršanās iniciators – tas ir vienīgais vēl viens pieļāvums laulības šķiršanai. Taču, tas ko Pāvils aicina, viņš saka: „Es aicinu, ka jūs paliekat kopā.” Ticīgos aicina palikt kopā ar neticīgajiem laulībā, jo ticīgais ir par svētību neticīgajam. Kas attiecas uz atkārtotu laulību, tad Bībele skaidri pasaka – ja tava iepriekšējā laulība ir tikusi šķirta, ne tava izdarītā grēka dēļ, tātad, tu neesi bijis tas, kas pārkāpj laulību, tad otreizējā laulība nav laulības pārkāpšana. Bet, ja tas ir bijis tavas vainas dēļ, tad tas, ko Bībele saka – tu paliec neprecējies. Tu nedodies laulībā otrreiz. Tas var skanēt ļoti viegli, ļoti vienkārši, bet šis otreizējais laulības jautājums ir ļoti sarežģīts jautājums. Bet tas nav sarežģīts jautājums tāpēc, ka Bībele ļoti neskaidri par to runā, bet tas ir sarežģīts jautājums, jo katra situācija ir unikāla un dažāda, un katru situāciju ir jāizrunā un par to ir jārunā. 

Bet vēl, mīļie, es gribu lai mēs saprotam, ka mēs kā Vīlandes draudze ticam, ka šķiršanās starp diviem ticīgajiem nav vēlama. Mēs ticam un esam pārliecināti, es esmu pārliecināts un arī, es domāju, mēs visi, kas esam Vīlandē, ka katra problēmsituācija ir jauna iespēja piedošanai. Ja farizeji nāk pie Jēzus un meklē iemeslu – kas ir iemesls, lai es varētu šķirties, tad Jēzus viņiem atbild un saka: „Nevis mēs meklējam iemeslus šķiršanai, bet mēs meklējam iemeslu piedošanai un atjaunošanai.” Ja tu gribi vēl vairāk saprast – izlasi Hozejas grāmatu. Pravieti, kuram Dievs liek apņemt mauku par sievu un mīlēt un rūpēties par viņu. Šodien mēs lasām Mateja 19. Vakar mēs lasījām Mateja 18 – par piedošanu, kur Pēteris pieiet klāt un jautā: „Cik reizes man jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani? Vai pietiek līdz septiņām reizēm?” Jēzus atbild: „Es tev nesaku līdz septiņām reizēm, bet gan līdz septiņdesmit reiz septiņām.”

Laulība ir Dieva savienība un tad, kad mēs ar sievu precējāmies, viena no lietām, ko es teicu un es teicu to ļoti apzināti, man mācītājs uzdod jautājumu: ja tu to apliecini, tad apliecini to ar skaidru ‘jā, ar Dieva palīdzību’. To es arī teicu, to mēs ar sieviņu abi apliecinājām un teicām: jā, es ņemu viņu par sievu, ar Dieva palīdzību, lai Dievs man palīdz. Laulībā tev ir vajadzīga Dieva palīdzība. Laulībā tev ir vajadzīga palīdzība, lai spētu mīlēt, kā Dievs to ir paredzējis. Laulībā tev ir vajadzīga palīdzība, lai tu spētu piedot un saņemt piedošanu, priekš tā tev ir vajadzīgs Dievišķais spēks. Laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti, Dievs viņus savieno, cilvēkam nebūs šķirt. Ja cilvēki arī šķiras, Dievs uz šiem cilvēkiem skatās kā laulātu pāri. Un, ja kāds pēkšņi no šķirtajiem pāriem dodas citā laulībā, tā ir laulības pārkāpšana un Dievam tas nav pieņemams, jo Dievs šo pāri uzlūko kā precētu pāri, jo Dievs viņus ir savienojis un cilvēks viņus nevar šķirt, nedrīkst šķirt. 

Mācekļi to visu dzird un viņi Jēzum sacīja: „Ja vīrs un sieva ir tā saistīti, (Jēzu, tas ko Tu saki, ka Tu laulību parādi pavisam citā skatījumā) tad jau labāk neprecēties.” Jēzus atbildēja: „Ne visi var pieņemt šo vārdu, bet tikai tie, kam ir dots. Ir einuhi, kas tādi piedzimuši no mātes miesām. Ir citi, kurus par tādiem padarījuši cilvēki; un ir tādi, kas paši sevi lēmuši bezlaulībai Debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot.” Mācekļi ir izbrīnīti. Jēzu, tas ko Tu saki par laulību – tad jau labāk ir neprecēties, jo laulība ir kaut kas nopietns, tas ir sarežģīts. Doties laulībā man ir nopietni tas jāizsver. Jā! Laulība ir nopietna lieta. Tavs jā vārds – Dievs uz to ļoti nopietni skatās. Dievs tur tevi pie vārda, vīrs un sieva. 

Bet, ziniet, kāpēc vēl mācekļi ir izbrīnīti? Mācekļi ir uzauguši šajā farizeju sabiedrībā, kas māca, ka laulība ir tikai tāpēc, lai izdabātu vīrietim. Šie farizeji, kas dzīvo šajā domāšanā – es jebkura iemesla dēļ varu šķirties – pankūkas slikti uzceptas, ņem, tev šķiršanās rakstu, dodies prom, es ņemu jaunu sievu. Mācekļi ir uzauguši šajā mācībā un tagad viņi dzird Jēzus vārdus, viņi ir izbrīnīti un saka: „Tad labāk nedoties laulībā.” Tad Jēzus runā par einuhiem. Kas tie tādi? Einuhi. Einuhi ir tāda cilvēku grupa, kuri nedodas laulībā, kuriem nav sekss un kuriem nav pēcnācēju. Jēzus saka: „Ir einuhi, kas tādi piedzimuši no mātes miesām.” Ir tādi, kuri ir piedzimuši ar fiziskām kaitēm, kuri ir tādi no mātes miesām. „Ir citi, kurus par tādiem padarījuši cilvēki.” Tajā laikā tas bija ļoti, ļoti populāri. Ja kādam ķēniņam bija saimniecība savā karaļu valstī, viņam bija daudz sievu, un, ja viņš kādu vīrieti uzņēma arī savā karaļu valstī kā kalpu, tad parasti vīriešus kastrēja, lai viņš nav seksuālās attiecībās ar kādu no viņa sievām, lai viņš pat neiekāro, lai nekas tāds nebūtu izdarīts. Tāpēc tas bija ļoti populārs veids tajā laikā, kad tika šie kalpi kastrēti, kurus sauc par einuhiem. „Cilvēli par tādiem padarījuši.” 

Tad Jēzus saka: „Ir tādi, kas paši sevi lēmuši bezlaulībai Debesu valstības dēļ.” Šeit Jēzus runā pats par sevi. Jēzus dzīves mērķis nav būt laimīgam, Jēzus dzīves mērķis ir Debesu valstība. Ikviens cilvēks spēj saņemt patiesu dzīves piepildījumu, ja tas spēj izdzīvot Dieva gribu savai dzīvei. Kādiem tā būs laulība, kas atspoguļo Dieva derību, Dieva mīlestību, Dieva nodošanos, bet kādiem tā nebūs laulība. Un Jēzus ir kā pirmais piemērs, ko nozīmē būt neprecētam un pagodināt Dievu ar savu dzīvi. Tev nav vajadzīgs sekss, lai saņemtu dzīves piepildījumu. Sekss nav dzīves piepildījums. Bet, vai nav tā, ka šodienas sabiedrība māca pilnīgi kaut ko pretēju? Vai nav tā, ka mēs paši reizēm uzspiežam un sakām: laulība tev dos dzīvei nozīmi, ja tu būsi precējies, tev būs sekss, tev būs bērni, tad tev ir viss, kas dzīvei ir nepieciešams, jo tas tavai dzīvei dos patieso jēgu. Iespējams, šis ir iemesls, kāpēc daudzi Vīlandē, kāpēc daudzi citās draudzēs, jūtas atstumti un jūtas kā tādi otrās kārtas cilvēki, jo redziet, viņi nav precējušies, viņiem nav bērnu, tieši tāpēc varbūt viņi jūtas, kā tādi otrās kārtas cilvēki. Manā dzīvē nevar būt piepildījums, manā dzīvē vienmēr kaut kas pietrūkst. Bet Jēzus ir pirmais iemesls, kas parāda – nē, tā nav patiesība! 

Es daudzus cilvēkus esmu sāpinājis ar jautājumu: sveiks, kā tev iet privātajā dzīvē? Kādi pasmejas, bet kādi negrib atbildēt, jo šis jautājums ir tik jutīgs, jo visas mammas, vecmāmiņas, vectētiņi jautā: nu, kas tad ar tevi notiekt? Tev viss kārtībā? Kad tad tev būs draugs/draudzene? Kad tad jums būs bērni? Un tā tālāk un tā tālāk un tā tālāk. Mēs uzspiežam šo viedokli un sakām: laulībā ir dzīves jēga, pēcnācējos. Jā, sekss – tas liek justies labi, bet es neesmu pētījis statistiku, cik procentuāli cilvēku nomirst no sirdstriekas seksa laikā. Jā, laulība – tas ir skaisti. Es esmu Dievam pateicīgs par savu sievu, tā ir īpaša dāvana. Laulība ir kaut kas īpašs, tas ir brīnums manā dzīvē. Bet mēs arī zinām, ka ne visas laulības ir garantīja laimei. Bērni – tā ir Dieva dāvana. Slava Dievam par to! Bet cik mežonīgi daudz laika, resursu tas prasa, lai viņus izaudzinātu. Tas viss var būt par svētību un, ja Dievs tev to dod, vērtē to augstu, sargā, rūpējies par to, bet tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka tas ir vienīgais dzīves piepildījums. Ja tu savā dzīvē, tagad šajā brīdī, neesi satvēris piepildījumu Kristū, nekas cits tev to nespēs dot. Nekas cits. 

Mt 12:28-31, ar šiem pantiem vēlos noslēgt: „Kāds Rakstu mācītājs pienācis, klausījās viņus strīdāmies. Dzirdēdams, cik Viņš tiem labi atbild, tas jautāja Viņam: kurš bauslis ir augstākais? Jēzus atbildēja: ausgtākais ir – klausies, Izraēl, Kungs, mūsu Dievs ir vienīgais Kungs, un mīli Kungu savu Dievu no visas savas sirds un no visas dvēseles ar visu savu prātu un visu savu spēku. Otrs ir šis: mīli savu tuvāko, kā sevi pašu. Par šiem augstāka baušļa nav.” Lūk, cilvēka patiesā būtība. Lūk, cilvēces patiesā būtība, ko Dievs ir radījis. Mīlēt Dievu un savu tuvāko, kā sevi pašu. Savu tuvāko, kā sevi pašu. 

Lai Dievs mums palīdz šo jautājumu izprast vēl vairāk. Es pieļauju, ka daudziem no mums ir radušies vēl vairāk jautājumu. Mums ir daudz jautājumu, īpaši šajā laulības šķiršanās jautājumā. Es šeit nepretendēju, lai atbildētu uz visiem jautājumiem, bet mēs šeit Vīlandē esam ļoti, ļoti atvērti, lai runātos, lai tiktos, lai atbildētu uz tiem jautājumiem. Uz daudziem jautājumiem mēs varēsim atbildēt, uz daudziem jautājumiem mēs varbūt vēlāk varēsim atbildēt, vai ne uzreiz varēsim atbildēt. Bet mēs šeit Vīlandē esam, un mēs draudze esam, lai balstītu viens otru, lai augstu vērtētu laulību, lai rūpētos par tiem, kas ir laulāti, lai atbalstītu tos, kas nav laulāti. Tad, kad mūsu draudzē ir laulības šķiršanās gadījums, nevis lai mēs sevi noslēdzam no šādiem cilvēkiem, jo mēs nezinām kā rīkoties un kā atbildēt, bet, ka mēs spējam rūpēties, ka mēs esam draudze, kas ir iejūtīgi. Vajadzīgā brīdī norādīt uz grēku, ka mēs spējam to norādīt un izaicināt. Lai Dievs uz to palīdz – novērtēt laulību, saprast, ko Jēzus par to saka, kas ir laulības būtība, kas esam mēs kā cilvēki. 

Lūgsim Dievu.

Mīļais, Jēzu, paldies par Taviem vārdiem, ko mēs šodien lasījām. Es ļoti lūdzu, ka tie dziļi iesakņojas mūsos, lai mēs neesam tie, kas nezinām, jo neesam lasījuši. Mums ir daudz jautājumu, Jēzu. Daudz dzīves praktiski jautājumi, ko nozīmē tas, un kā rīkoties? Tēvs, lai mūsu rūpes vienmēr ir par to. Tēvs, ka mēs gribam izsargāties no grēka. Mēs gribam būt tīri un svēti Tavā priekšā. Šī pasaule ir tik samaitāta, ka tas ietekmē laulības, ietekmē tos, kas nav precējušies, ietekmē to, kā mēs skatāmies uz lietām, kā mēs dzīvojam. Jēzu, es ļoti lūdzu, ka mēs esam piepildīti ar Taviem vārdiem, un kā Tavi uzticami sekotāji pat tad, kad mums ir grūti pieņemt lietas un paklausīt, lai mēs ticībā un mīlestībā uz Tevi un tavu Vārdu spējam tomēr paklausīt. Spējam paklausīt, ja tur ir laulības šķiršanās gadījums. Spējam nākt pie nožēlas, spējam nožēlot un dzīvot saskaņā ar Tavu Vārdu, ar Tavu gribu. Mums vajadzīgs Tavs spēks, Tēvs. Palīdzi mums arī būt drosmīgiem runāt par šīm lietām šeit Rīgā, Latvijā, šajā pasaulē. Runāt par to, kā Tu, Jēzu, skaties uz laulību. Slavēts lai ir Tavs Vārds! Svētī mūs kā draudzi. Tavā vārdā to lūdzu, āmen.