Jonas zīme

Tad pie viņa vērsās rakstu mācītāji un farizeji un sacīja: “Skolotāj, mēs no tevis vēlamies kādu zīmi redzēt.” Jēzus tiem atbildēja: “Samaitāta un laulības pārkāpēju paaudze meklē zīmi, bet cita zīme tai netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme. Kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija milzu zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes sirdī. Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās; jo, kad Jona sludināja, tie atgriezās no grēkiem. Un, redzi, šeit ir vairāk nekā Jona. Dienvidu ķēniņiene celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās, jo viņa nāca no tālām zemēm dzirdēt Sālamana gudrību; un, redzi, šeit ir vairāk nekā Sālamans. — Mt 12:38-42

Svētrunas noraksts

 
Debesu Tēvs, mēs pateicamies par to, ka Tu šodien dari brīnumus. Mēs pateicamies par to, ka mēs varam to piedzīvot. Brīnums ir, ka cilvēki dzird Tavu Vārdu, un Tu caur savu Vārdu radi jaunus cilvēkus. Tas ir tik skaisti! Paldies Tev, Tēvs, par to. Paldies, ka Tu esi mūs radījis, tos, kas ticam – tas ir brīnums. Palīdzi šajā gada pēdējā dievkalpojumā to ieraudzīt, to novērtēt, un ar to arī doties Jaunajā gadā – ar šo ticību, ar šo prieku par to, ko Tu dari, ko Tu esi darījis! Svētī savu Vārdu. Tavā vārdā, āmen.

Kāds mazs zēns sēdēja savā istabā un dikti raudāja. Viņš raudāja tāpēc, ka viņš norija monētu un viņš bija pārliecināts, ka tāpēc, ka viņš norija monētu viņš nomirs. Tajā brīdī tētis, redzēdams to situāciju, ātri kaut ko izdomāja un domāja – ko es varētu izdarīt tādu, lai savu dēlu nomierinātu un viņam pateiktu: „Tu nemirsi!” Tad tētis no savas kabatas izvilka tieši tādu pašu monētu un izdarīja tādu kā triku -  it kā aiz auss aizlika un saka: „Skaties, es izvilku tavu monētu!” Tas nostrādāja. Šis dēls nomierinājās un noticēja, ka tētis kaut kādā veidā no auss izvilka to monētu, kas viņam bija vēderā. Un tieši tajā pašā brīdī dēls ātri izrāva monētu no tēta rokas, iebāza mutē, norija un teica: „Tēti, izdari to atkal! Tēti, izdari to atkal, izvelc atkal.”  

Mēs Vīlandē jau kādu laiku esam Mateja evaņģēlijā, mums bija Ziemassvētku posms, kad apstājāmies un domājām par Jēzus Vārdiem, ko Viņš saka par sevi, ko nozīmē visi šie septiņi ‘Es esmu.’ Bet iepriekš mēs domājām par Mateja evaņģēliju un mēs ļoti domājām un redzējām šo Jēzus sarunu ar farizejiem. Mēs redzam farizeju cieto sirdi pret visu to, ko Jēzus bija darījis, un visu to, ko Viņš bija teicis. Šodien atkal ir vēl viena saruna.

Ja mēs skatāmies 38.pantu, un iepriekšējos pantus – Jēzus dara brīnumu, Viņš dziedina dēmona apsēstu cilvēku, un farizeji Viņu apsūdz. Tad Jēzus runā par šo nepiedodamo grēku, par ko mēs jau iepriekš domājām. Tad Jēzus runā par to, pēc kā koku pazīs, un šeit 38.pantā farizeji Viņam jautā jautājumu. Farizeji, kuriem būtu jābūt pirmajiem, kas tic Jēzum. Farizeji, kuriem būtu jābūt pirmajiem, kas Viņu sagaida, kad Viņš atnāk uz šo pasauli. Bet viņi uzdod Jēzum jautājumu – pierādi, ka Tu esi tas, ko saka par Tevi! „Skolotāj, mēs no Tevis vēlamies kādu zīmi redzēt.” Pierādi!

Mateja evaņģēlija 11. un 12.nodaļa ir cilvēku reakcijas uz Jēzus Kristus darbu un Jēzus vārdiem. Visbiežāk reakcija ir negatīva. Jēzus ir darījis daudz zīmes un brīnumus, un farizeji to ir redzējuši un pievērsuši tam uzmanību. Viņi saka: „Pierādi! Dod mums kādu zīmi! Mēs gribam zīmi redzēt!” Vai kaut ko tādu jautāt ir nepareizi? Vai jautāt Jēzum pēc pierādījuma – tas ir ļauni? Bībelē mēs redzam vairākus gadījumus, kur Dievs dara brīnumus. Bet kad Viņš dara, rāda zīmes, Viņš dod brīnumus kā pierādījumu tam, ka tas darbs, kas notiek – tas ir Dieva darbs.

Piemēram, Vecajā derībā ir tāds cilvēks Mozus. Dievs viņu uzrunā, aicina un saka: „Dodies uz Ēģiptes zemi, es gribu, lai tu izved Izraēlas tautu.” Mēs zinām, ka Mozum ir šis spieķis, vai ne? Un notiek daudz brīnumu. Šie brīnumi ir kā zīme tam, ka izraēlieši tic, ka Mozus ir tas, Dieva aicinātais, lai izvestu no Ēģiptes zemes. Brīnumi, kas skaidri dod pierādījumus, ka Mozus ir tas – uzticieties, sekojiet viņam.

Mēs lasām par Gideonu. Gideons ir viens varonis Vecajā Derībā, soģis, kurš tiek Dieva aicināts, lai vadītu Izraēla tautu, Dieva tautu. Viņš Dievam prasa brīnumu, lūdz zīmi, viņš saka: „Dievs, ja tiešām es esmu tas (viņš par sevi šaubas).” Lai no rīta ir salna uz tās vietas un pēc tam nākamajā reizē viņš prasa vēl vienu zīmi un saka: „Lai salna ir pār visu zemi, bet tieši uz vilnas nav salna.” Jūs par to varat izlasīt Vecajā Derībā. Gideons arī prasa zīmi no Dieva. Dievs atbild, Viņš dod zīmi, dara brīnumu, lai Gideons saprastu – jā, Es esmu tas, kas tevi ir aicinājis.

Zīme ir notikums. Zīme ir brīnums ar skaidru Vēsti. Zīmes ir brīnumi, kas norāda uz kaut ko specifisku. Zīmes ir brīnumi un tiek darīti, lai apstiprinātu kaut ko un pierādītu kaut ko. Bet kādu brīnumu, kādu zīmi farizeji prasa? Vai tādu zīmi, kā Mozus laikā?

Lūkas evaņģēlijā 16.nodaļā mēs lasām kādu līdzību par bagāto vīru un Lācaru, kur beigās ir parādītas sarunas starp bagāto vīru, kurš nokļūst ellē, un Abrahāmu, kurš ir Debesīs. Bagātais vīrs lūdz, lai viņa pieci brāļi tiktu brīdināti. Ko Abrahāms atbildēja? „Bet Abrahāms atbildēja: „Viņiem ir Mozus un pravieši, lai viņi tiem klausa.” Tad viņš teica: „Nē, tēvs, Abrahām, ja vien kāds no mirušajiem dotots pie viņiem, tie atgrieztos no grēkiem.” Bet Abrahāms sacīja: „Ja viņi neklausa Mozu un praviešus, viņi neticēs pat ja kāds no mirušajiem augšāmceltos.”” 29-31.pants.

Jēzus redz viņu motivāciju, Jēzus pazīst farizejus. Tāpēc Viņš viņiem atbild: „Samaitātā (jeb ļaunā) un laulības pārkāpēju paaudze meklē zīmi (meklē brīnumus).” Vecajā Derībā Dieva tauta, kas novēršas no Dieva likumiem un pievēršas citiem elku dieviem, tiek saukta tieši šādos vārdos – laulības pārkāpēju cilts, laulības pārkāpēju paaudze. Jēzus šeit lieto arī šos vārdus „Laulības pārkāpēju paaudze meklē zīmi.” Paaudze, kas ir ļauna paaudze. Pilna ar ļaunumu.

Vai tu kādreiz esi piedzīvojis kaut ko tādu, kad pamostoties no rīta tu zini, ka ir cilvēki, kas vēlas tevi nogalināt? Tu pamosties un zini – ir cilvēki, kas vēlas tevi nogalināt, viņi plāno to. Es ceru, ka tu neesi tā juties. Bet es ļoti ticu – tā ir briesmīga sajūta. Briesmīgi ir tas, ka šie cilvēki tevi satiek svētdienā baznīcā un, iespējams, tev pasmaida, paspiež tev roku un prasa no tevis kādu zīmi. Jēzus to ir piedzīvojis. Jēzus viņus pazīst. Jēzus viņus zina, un Jēzus zina, ko viņi vēlas ar Viņu izdarīt.

Kad mēs skatāmies šodien, mēs redzam cilvēkus visapkārt, un ja mēs paskatītos uz statistiku, cik ir kristiešu Latvijā, un cik nav, cik ir tādi, kas iet uz baznīcu un, kuri neiet, tad mēs pamanītu situāciju, bildi, ka joprojām cilvēki gaida pierādījumus, joprojām cilvēku atraidījums Kristum ir kā iemesls tam – man vajag kaut ko vairāk, man vajag vēl lielāku pierādījumu! Man vajag kaut ko tādu, lai es noticētu, ka Jēzus ir tas īstais Glābējs.

Nevajag jau iet nekur tālu ārpus baznīcas sienām, ja mēs esam godīgi paši ar sevi. Mēs to pašu pamanīsim par sevi – mūsu dzīves, mūsu lēmumi, mūsu dzīves veids, kādu dzīvojam – reizēm izskatāmies kā tādi neapmierināti ar visu ticības padarīšanu. Šķiet, ka mēs esam neapmierināti ar Jēzu. Jo, redzi, Jēzus nedara visu tā kā es to vēlos. Es savā dzīvē esmu ieplānojis kaut ko citu, bet Jēzus tā nedara. Man liekas, Viņš neatbild uz manām lūgšanām. Man liekas, Viņš nedzird mani. Man vajag kaut ko vairāk. „Tēti, izdari vēlreiz šo brīnumu.” Mēs meklējam zīmes, mēs meklējam brīnumus.

Par godu mūsu Valsts simtgadei daudzi ir īpaši aktīvi visās malās, mēs redzam – viss tiek rotāts ar latvju zīmēm. Seno latviešu aizsardzības zīmes – veids kā nosargāt sevi un savu dvēseli. Tāda sajūta, ka senči ir par visu padomājuši, par visām dzīves jomām – par māju, par dvēseli, par auglību, par visu. Ir svarīgi kādā slīpumā tās zīmes stāv, ir svarīgi, kur tu to novieto, tāda sajūta varētu šķist, ka mēs latvieši esam baigi ticīgi, visas šīs zīmes mēs nēsājam sev uz drēbēm.

Bet vai tās tiešām pasargā? Vai tās aizdzen prom bailes? Vai tās zīmes mums palīdz ieraudzīt patiesību? Šīs latvju zīmes noteikti nav pierādījums, bet izdomājums. Tas, ko skaidri mums parāda mūsu latvju senči, tas, ko parāda Dieva izredzētā tauta, tas, ko parāda mūsu paaudze šodien – viena zīme, viens brīnums nekad nav pietiekami. Vienmēr vajag vēl. Mūsu senčiem, letiņiem, nepietika ar vienu zīmi, tur ir ļoti daudz zīmju.

Jēzus laikā farizejiem nepietika ar visiem brīnumiem, un ne tikai farizejiem, daudziem, kas sekoja – vienmēr vajag vairāk! Dieva tautai Vecajā Derībā nepietika ar vienu spēcīgu pierādījumu, brīnumu no Dieva. Vienmēr vajag vēl pierādījumus. Un arī mums šodien, mums nepietiek ar vienu brīnumu. Nepietiek ar vienu skaidru zīmi. „Tēti, izdari tā vēlreiz.”

Ticība, kas balstās brīnumos pieprasa citus brīnumus. Un tas ir tāpēc, ka ticība balstās zīmēs un brīnumos nevis pašā brīnuma autorā. Tas nebūt nenozīmē, ka brīnumiem nav nozīmes, Dievs ir darījis brīnumus, Dievs dara brīnumus. Bet vienmēr skatoties Vecajā Derībā, Dievs jaunajām paaudzēm atgādina par brīnumiem, ko Viņš darījis vēsturē. Viņš vienmēr norāda – apskaties, ko es darīju tad! Nav tā, ka Viņš dara atkal jaunu tādu pašu brīnumu, Viņš saka: „Paskaties, ko es darīju tad! Tici tam!”

Jēzus atbilde šiem farizejiem ir: „Samaitātā un laulības pārkāpēju paaudze meklē zīmi, bet cita zīme tai netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme. Kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija milzu zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes sirdī.” Pravieša Jonas zīme. Jēzus saka: „Cita zīme tai netiks dota.” Ja tu esi lasījis Jonas grāmatu, tur ir četras nodaļas, nav garas, tad šis ir stāsts par kādu pravieti, kuru Dievs aicina uz pilsētu, kas saucas Ninive. Viņš saka: „Dodies un sludini tur, jo es šo pilsētu iznīcināšu. Es gribu to pilsētu iznīcināt tās ļaunuma dēļ.” Jona nepaklausa Dievam, dažāda motivācija, ienaids, nevēlēšanās, ka viņi tiek glābti vai bailes, un dodas pretējā virzienā. Viņš iekāpj laivā, brauc ar kuģi, saceļas liela vētra, visi pagāni, kas tur ir sauc pēc visiem iespējamiem dieviem, un tad viņi aicina Jonu – pastāsti, kas ir īstais iemesls. Un pat viņi vienā brīdī sāk ticēt Dievam! Jona saka: „Izmetiet mani vienkārši jūrā! Es esmu gatavs mirt.”

Viņi izmet ārā un notiek kaut kas ļoti dīvains, ko parasti bērnu grāmatās patīk ļoti izcelt. Parādās liela zivs, kas aprij Jonu. Aprij cilvēku. Mēs burtiski pagājušo nedēļu skatījāmies kādu video, kur cilvēki ar kanoe laiviņām kaut kur Aļaskā, kaut kur ledājos brauc ar kanoe laiviņām. Ļoti mierīga, saulaina diena, tik skaisti! Un pēkšņi parādās valis! Šššš... savu asti izceļ ārā! Kad es skatījos to video, man bija divas domas. Pirmā doma – oo, wow, cik skaisti! Nē, tā bija otrā doma, pirmā doma bija – kaut tik viņus neapēstu! Es domāju, ko tie cilvēki tur sajuta? Domāja: gan jau skaisti, bet, lūdzu, neapgāz mani vai neēd mani, vai ne!?

Bet kas ir pirmā doma, ja redzi, ka zivs apēd cilvēku? Kas ir tā pirmā doma, kas tev nāk prātā? Viss! Beigas! Tās ir beigas. Viņš ir pagalam. Bet tad, kad tu aizej uz bērēm, redzi, ka cilvēks zārkā, viņu aprok – kas ir pirmā doma, kas tev ienāk prātā? Lielākai daļai – viņa dzīve uz zemes ir beigusies. Viss.

Šajā Jonas grāmatā mēs lasām, ka Jona zivs vēderā bija dzīvs! Un viņš saka lūgšanu Dievam. Šīs lūgšanas beigās viņš saka: „Glābšana ir pie Kunga.” Glābšana ir pie Kunga. Un nevis Jona ir tas, kurš pakutina zivtiņai kaut ko mutē un tad zivs viņu izvemj. Bet Dievs pavēla zivij izspļaut Jonu, un tas notiek! Jēzus saka: „Šī ir zīme, kas jums būs dota.” Jonas izglābšanās no zivs ir glābšanas cerība šai ļaunai pilsētai, niniviešiem.

Un Jēzus augšāmcelšanās no kapa ir glābšanas zīme mums. Nekādus citus pierādījumus, nekāda cita zīme, kas apliecinātu Jēzus identitāti par Dieva lielo darbu, netiks dota. Jēzus to nesaka tāpēc, ka tā ir mazākā zīme, ko Viņš būtu darījis. Tas, ko Jēzus saka farizejiem: „Šī zīme ir – jūs gribat mani nogalināt, jūs mani nogalināsiet, un es jums to ļaušu. Es jums to ļaušu, jo es jūs mīlu.” Jonas zīme. Jēzus saka: „Šī zīme ir – jūs mani nogalināsiet, es jums to ļaušu, jo es jūs mīlu.”

Tad 41-42.pants. Jēzus runā par divām cilvēku grupām. Par pilsētu un par ķēniņieni. „Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās; jo, kad Jona sludināja, tie atgriezās no grēkiem. Un, redzi, šeit ir vairāk nekā Jona. Dienvidu ķēniņiene celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās, jo viņa nāca no tālām zemēm dzirdēt Sālamana gudrību; un, redzi, šeit ir vairāk nekā Sālamans.”

Ninivieši un šī dienvidu ķēniņiene. Ninivieši ir tauta, kas nepazīst Dievu, tauta, kurai nav Dieva likumi, ļauna tauta. Patiesībā, ja mēs lasītu vairāk šo vēsturi, kas ir šie ļaunie darbi, ko viņi ir darījuši, tad, lai to vieglāk būtu saprast, viņus varētu salīdzināt ar nacistiem otrā Pasaules kara laikā. Miljoni nogalināti, šī drastiskā attieksme pret cilvēku, pret cilvēka dzīvību. Ninive ir pilsēta, kas ir šodienas Irāka. Lai mēs šodien vairāk uztvertu, kāpēc šī Ninive ir ļaunuma simbols, tad mēs viņu varētu salīdzināt ar ISIS (Islāma valsti), lai mēs varētu vairāk saprast, cik ļauna bija šī pilsēta, un kāpēc Dievs viņu vēlējās iznīcināt.

Mēs lasām, ka Dievs sūtīja Jonu, un Jona pēc šīs zivs pārdzīvojuma dodas uz šo pilsētu Ninivi, kas ir ļauna un Dievs viņu grib iznīcināt. Un Jona aiziet un saka savu svētrunu, kas ir uzrakstīta ļoti īsa. Tā svētruna burtiski skan, no dažiem vārdiem: „Jums ir četrdesmit dienas un pēc tam ir gals.” Dievs šo vienkārši iznīcina. Šis viens teikums, šie daži vārdi, ko Jona pasaka, ziniet kāda bija reakcija? Jonas 3.nodaļa: „Ninives ļaudis noticēja Dievam, pasludināja gavēni, visi ieģērbās maisos, no lielākā līdz mazākajam. Kad Ninives ķēniņam pienāca vēstis, tas cēlās no troņa, novilka savu tērpu, ietērpās maisā, apsēdās pelnos, un lika, lai Ninivē sludina: tāda ir ķēniņa un viņa vareno griba, lai ne cilvēks, ne lops, ne vērsis, ne avs neko nebauda; lai ne ganās, ne dzer ūdeni, lai sedzas ar maisu gan cilvēks, gan lops un gauži sauc uz Dievu. Ikviens lai atstājas no saviem ļaunajiem darbiem un varmācības, ko tas paradis darīt. Kas zina, ja nu Dievs vēl mitējas, varbūt Viņš vēl apdomāsies un atstāsies no savas dusmu kvēles, ka neejam bojā.” Kad Dievs redzēja viņus tā darām, ka tie atgriezušies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Dievs atstājas no visa ļauna, ko bija teicis tiem darīt un nedarīja. Dievs apžēlojās.”” Šī ISIS grupa, šie nacisti, ja tā varētu teikt, dzird Jonas sludināšanu un tic.

Un tad ir šī dienvidu ķēniņiene. Ķēniņiene no Etiopijas, kura dzirdēja, ka ir Sālamans, kuram ir Dieva gudrība, un viņš ir tālu. Ko viņa dara? Viņa dodas cauri tuksnesim ar visu lielo karavānu, viņa dodas pie Sālamana, lai dzirdētu, lai pārliecinātos – vai tiešām tas tā ir, kā cilvēki runā? Arābu sieviete. Pagānu tautas sieviete dodas pie Sālamana. Viņai ir daudzi jautājumi. Sālamans atbild uz visiem viņas jautājumiem, un, kad viņa dzirdēja Sālamani, skat` kāds ir rezultāts. 1.Ķēniņa 10.nodaļa: „Viņa sacīja ķēniņam: „Tas, ko es savā zemē esmu dzirdējusi par tevi un tavu gudrību, ir patiesība. Bet es neticēju valodām, līdz atnācu un ieraudzīju savām acīm. Redzi, tas, ko es līdz šim esmu dzirdējusi, nav pat puse no tā, ko var pateikt par tavu gudrību un labumiem. Svētīgi tavi vīri, svētīgi šie tavi kalpi, kas vienmēr stāv tavā priekšā un dzird tavu gudrību. Svētīts, lai Kungs, tavs Dievs! Kam labs prāts uz tevi, kas iecēlis tevi Izraēla tronī, jo Kungs Izraēlu mīl mūžīgi. Viņš tevi iecēlis patiesi, patiesi pēc taisnības.” Un ķēniņam deva 120 talantus zelta un ļoti daudz smaržu, tā, ka neviens vairs nekad ķēniņam Sālamanam neatdeva tik daudz smaržu kā Šebas ķēniņiene.””

Viņa atnāk pie Sālamana, viņa dzird šo gudrību. Viņa tic. Viņa slavē Dievu. Un viņa tam dāvina. Lūk, Jēzus nostata šos pagānu cilvēkus, kas ļauni, un šī pagānu sieviete dzird un dodas, lai jautātu, lai uzzinātu. Jēzus saka farizejiem: „Viņi būs tie, kas spriedīs tiesu par jums. Viņu piemēri būs jūsu spriedums tiesas dienā.”

Jēzus saka: „Es esmu vairāk kā Jona. Es esmu teicis daudz vairāk svētrunu, es esmu darījis pat brīnumus. Šie ninivieši pat neredzēja nevienu brīnumu. Es esmu vairāk kā Sālamans. Lūk, jūsu zīme.” Viņš saka farizejiem: „Mana dzīve, mana nāve un mana augšāmcelšanās – lūk, jums zīme.” Jēzus ir zīme no Dieva. „Jūs mani nogalināsiet, es jums to ļaušu, jo es jūs mīlu.”

Ja Jēzus manā dzīvē nedarbojas tā, kā mēs to vēlamies – mēs pretojamies. Tāda sajūta, ka mums Jēzu vairāk tik ļoti nevajag, bet ar to mēs pasakām: „Jēzu, mums nepietiek ar Tavu dzīvi. Mums nepietiek ar Tavu nāvi. Mums nepietiek ar Tavu augšāmcelšanos.” Tad Jēzus jautā: „Ko vairāk tu vēlies, lai es daru? Ko vēl tu vēlies, lai es daru?” Tāpēc šis jautājums mums šodien – ko tu darīsi? Tu pretosies? Tu gaidīsi brīdi, kad viss notiks pēc tavas gribas? Vai tomēr uzticēsies tam, ko Viņš ir paveicis? Skatīsies uz Viņu, ticēsi, neatkarīgi no taviem apstākļiem dzīvē?

Es nezinu, kam tu šobrīd ej cauri dzīvē, un tev varētu būt jautājumi, tev varētu būt slimība vai tu domā – kāpēc Dievs neatbild uz manām lūgšanām? Kāpēc nenotiek tā, kā es to vēlos savā dzīvē? Tas varētu būt grūti. Bet Jēzus saka: „Tev pietiek ar manu dzīvi, ar manu nāvi, ar manu augšāmcelšanos. Pietiek!”

Jēzus joprojām dara zīmes un brīnumus arī šodien. Romiešiem 10:9. „Un, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu, un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no mirušajiem, tu tiksi glābts.” Tas, ko Arvis teica šodien par savu omi – tas ir brīnums! Tas, ka tu šodien sēdi šeit, un, ja tu saki: jā, es ticu – tas ir brīnums!

Man šajā nedēļā mazajā grupā runājot par kādiem pantiem, ļoti uzrunāja kāda doma. Apustuļu darbi ir darbi, kad Jēzus dodas pie Tēva, un Viņš sūta savus mācekļus, un viņi iet un sludina visām tautām. Ziniet, ko viņi sludina? Ziniet, kas ir tā viņu sludināšana? ‘Jēzus Kristus ir augšāmcēlies!’ Starp citu, jūs Viņu nogalinājāt, bet Viņš ir dzīvs! Viņš ir augšāmcēlies! Viņš ir dzīvs! Lūk, zīme, kas mūs var glābt! Zīme, kas var glābt vai notiesāt. Lūk, tā ir mūsu glābšanas zīme, ko mēs šeit sludinām. Lūgsim, lai tā ir ikviena latvieša glābšanas zīme. Lai tā ir mūsu lūgšana Jaunajā gadā. Mans jautājums tev – kādu zīmi tu vēl gaidi Jaunajā gadā? Kādu vēl vairāk pierādījumu tu gaidi no Dieva? Ko tu gaidi no Viņa, lai Viņš izdarītu?

Lūgsim Dievu.

Debesu Tēvs, mēs Tev pateicamies par to, ka Tu esi darījis tik lielus brīnumus. Mēs pateicamies par to, ka tie ir uzrakstīti, lai mēs ticētu. Paldies par ticību. Jēzu, paldies par Tavu dzīvi, paldies par Tavu nāvi un paldies par Tavu augšāmcelšanos. Es ļoti lūdzu par sevi un par mums ikvienu, ka mums ar to pietiek. Un ne tikai pietiek, bet lai mēs uz to tā raugāmies, ka mēs tajā saņemam mieru mūsu dvēselēm, drošību mūsu dzīvēm, drošību mūsu dvēselēm, prieku mūsu sirdīm, skaidrību mūsu prātiem un skaidru veidu, kā dzīvot. Jēzu, es ļoti lūdzu, lai ne tikai ar to pietiktu, bet lai tā ir zīme, ar ko mēs lepojamies. Dod mums gudrību, kā mums ar cilvēkiem par to runāt, teikt. Kā mums teikt cilvēkiem – Dievs, Tu esi visu darījis, pietiek pierādījumu! Pietiek pierādījumu! Palīdzi mums būt ticīgiem nevis neticīgiem. Palīdzi, ka mēs visu savu dzīvi, savu cerību balstam, Kristu, uz Tevi. Jo Tu esi Dieva mīlestības pierādījums. Paldies, Tev, par to. Svētī mūs. Āmen.